Vienīgais Labais

Vakar atstkārtu, ka jau sen esmu zaudējis entuziasmu dzīvei. Bet labi, ka beidzot atksārtu, jo tas, manuprāt, ir pirmais solis. Un labi, ka ir kas varētu palīdzēt atgūt!

Kaspars Dimiters - (Zhaka) Shiraka strana moja rodnaja.
Nepatīkami, ka galvenā atziņa ir cerība, ka viņam tomēr nav taisnība. Kā tur bija - cerība bija mierinājums?..

Pēdējā nedēļa mani līdz galam pārliecināja, ka visi vietējie (ne iebraucēji) šeit ir pilnībā fucked in the head. It kā bēgdami no rietumu ietekmes ar visiem saviem ierobežojumiem, viņi ir kļuvuši par vēl daudz rietumniecisku popkultūras, masu patēriņa un cosmopolitain/FHM sabiedrības ilustrāciju, kuru dzīvi vada galvenā dziņa - nopisties, neatkarīgi no dzimuma. Izrādās, ka nelegālo alkoholu dzer ne tikai rietumu ekspatrioti, bet arī vietējās sabiedrības cienījamākie biedri.

Jā, viegla dzīve un maz saprāta ir slikta kombinācija.

Pēdējā mēneša laikā mans viedoklis par tuvo austrumu kultūru, reliģiju, un dzīves veidu ir krietni izmainījies. Jāsaka, varbūt pat, ka radies. Pirms tam jau bija tikai tas, kas pa maziem gabaliņiem saķepināts kopā no vēstures studnām, filmām, un ziņu pārraidēm.

Reliģija kopumā te būtu pārāk plašs temats (ko nemaz negribētu SCibā apspriest), bet viena lieta, kas pārsteidza ir termins džihads. (Kas ir pirmais, kas Tev ienāk prātā dzirdot šo terminu, neskatoties ne google* ne wikipedia*?)

Saruna bija par to, kā Irāka un Sadams sevi paši noraka. Pirms esot notikuši visi 3 Persija (jeb kā saka te - Arābu) līča kari, Irāka bija pati labākā vieta, kur dzīvot, izglītoties. Sadams bija labs līderis, jo spēja apvienot citādi reliģiski un politiski šķelto valsti. Tomēr ārpolitikā viņš nebija sevišķi veiksmīgs. Būtu piekāpies nedaudz vairāk piekāpies amerikāņiem - ne par ko tad mēs tagad ziņās lasītu.

Daudzs lietas gan rietumiem izdevās izmainīt, piemēram, džihada izņemšanu no visiem izglītības materiāliem. Bet kas tad īsti ir džihads? Džihads tā ir cīņa par sevis pilnveidošanu (it īpaši tam brūtos apstākļos). Naudas došana labdarībai. Badošanās Ramadāna laikā ne-musulmaņu valstī. Jā, arī svētais karš (bet tikai atsevišķiem musulmaņu atzariem).

Vakar ievirzīju savu draugu Palestīnieti sarunās par Izraēlu, Palestīnu, Gazu, Rietumkrastu, vēsturi un politiku.
Kaut kā ļoti neveikli tomēr sanāca. Biju priecīgs, kad tēma nomainījās.

Jā, tā dīvaini, bijām 5 draugi universitātē, tadag viens ir Polijā, viens Lietuvā, viens Vācijā, viens Kuveitā, un tikai viens ir palicis Latvijā.

Laikam kārtējo reizi atkārtošos, bet liekas, ka aktivitāte SCibā ir apgriezti proporcionāla laimei dzīvē.

Nu Einar, nedusmo! Piedod taču!

Līdz kam ir nonākusi politika: "Piedod, ka es toreiz saplēsu Tavu lāpstiņu! Atļausi paspēlēties ar Tavu ceļamkrānu?"

Vai šis cilvēks Tev izraisa uzticību?

Kas viņš būs dienās, kad pieags?
Sētnieks? Grāmatvedis? Vai varbūt viņš būs tas, kura rīcības rezultātā Čikāgas dzeramā ūdens krātuves tiks saindētas ar kādu nāvējošu vielu?

Nesen iekš IHT* izlasīju par jauniem komiksiem, kuri būs veidoti domājot tieši par Arābu pasaules lasītajiem. Avīzes rakstam bija pievienotas arī varoņu skices (diemžēl tās neatradu online versijā) - muskuļoti, izveicīgi vīrieši, sievietes ar proporcionāli nesamērīgi lielām krūtīm. Supervaroņi kā supervaroņi. Tikai viena problēma - visi izskatās ļauni. Tumsnīgsnēja āda, pašauras acis, melnas bārdas.

Bet jā, vai tad tas tiešām nozīmē, ka viņi ir ļauni?

Tā ir tikai tāda stereotipiska domāšana, kuru mūsos ir iesējusi rietumu popkultūra. Ja filmā ir vīrietis ar melniem pieglauztiem matiem un kazbārdiņu - viņš būs psihopātiski sliktais tēls (gudrie sliktie, protams, ir baltie - krievi vai vācieši, atkarībā no filmas).

Interesanti, ko par vīrieti baltu ādu, zilām acīm, platu smaidu, un spožiem, baltiem zobiem domā Jasirs?

The world is stupid. I can tell you that as an insider.

Lai cik reižu esmu sev centies iestāstīt, ka nenovērtēt latvijas politiķus un publiskos darboņus ir ļoti muļķīgi, atkal un atkal viņi pamanās tomēr mani pārsteigt. Sen jau esmu samierinājies ar domu, ka lielākā daļa no viņiem ir negodīgi, bet biju kaut kā piemirsis, ka viņi bieži vien ir arī aprobežoti un stulbi.

Ar kārtējo izgājienu ir izcēlusies mūsu ūsainā kultūriste, žurnālistu klātbūtnē nosaucot valsts sekretāru par Mazmataino. Es saprotu, ka var būt antipātijas pret cilvēku (kaut arī viņš vēl neilgu laiku atpakaļ personīgi gatavoja kafiju), bet ir tomēr kaut kādas uzvedības normas, kas būtu jāievēro cilvēkiem, kas reprezentē vietējo inteliģences etalonu. Pietiek taču ar to, ka Mazmatainas ir "izlēmis" doties izglītības meklējumos uz ārzemēm un savus sekretāra piederumus drīz noliks.

Runājot par Ūsaino, veselīgs ieteikums būtu no rītiem ieņemt baldriāna devu - tas varētu palīdzēt kontrolēt agresiju. Lai tik bieži negadītos situācijas, kad, ieraugot kādu netīkamu cilvēku, pirmā reakcija ir sākt kliegt: "Kas te par bazaru notiek?!" (kaut arī cilvēks tikai godprātīgi dara sev uzdoto darbu).

Un tam visam fonā, kultūriste ir pieņēmusi darbā kaudzi ar jauniem un lojāliem darbiniekiem, kas lieti noder arī iekšējā izspiegošanā. Un papildus jau esošajam preses sekretāram sev personīgu. Ar vidējo izglītību. (Bet gan jau, ka ar labām kafijas vārīšanas iemaņām.) Un tad, kad internetā parādījās raksts par šī jaunā censoņa nesamērīgi leilo algu (nu tīri tehniski, ne jau algu, bet gan kopējo naudu, ko viņš saņem katru mēnesi), šis raksts drīz vien pazuda.

Jebkurā gadījumā, laikam jāsamierinās, ka šādi cilvēki arī nākotnē atradīs jaunus un jaunus veidus, kā mani šokēt ar savu aprobežotību, stulbumu, negodīgumu, vai vienkārši bezkaunību.

Modes industrija ieņemta. Tagad ķeras klāt kino industrijai.

"tagad" protams ir nepareizais vārds

Skatoties aizrobežu TV programmas, esmu ievērojis, ka ir parādījies speciāls formāts: "Eksperti kritizē pārējos".

Doma ļoti vienkārša - izdomājam kādu tēmu, absolūti vienalga kādu, tad intervējam cilvēkus, par kuriem mēs radam iespaidu, ka viņi ir ļoti zinoši šajā tēmā, un šie cilvēki savukārt kritizē citus cilvēkus par šo tēmu.

Piemērs #1 - pirms MTV European Awards (precīzi neatceros kā tas pasākums saucas) "eksperti" teica ko noteikti nevajag darīt, ja iegūsti kādu balvu, un kādas kļūdas iepriekšējos gados ir pieļautas

Piemērs #2 - tajā pašā MTV, laikam, vai arī VH1, bija raidījums - lielākās smagā metāla izgāšanās (piemēram, Bon Jovi un viņa krūšu apmatojums, utt.)

Piemērs #3 - pats labākais - lielākās izgāšanās anglijas TV vēsturē - tika rādīts angļu TV kanālā five - pats raidījums bija viena liela izgāšanās (nekā oriģināla, pretīgs grafiskais noformējums, viena vienīga atkārtošanās)

Vislabākais, ka šie eksperti vienmēr ir:
A Sievietes, kurām dibena un gurnu apkārtmērs ir aptuveni vienāds
B Vīrieši, kuru pleci ir kā 15 gadīgam tīnim
C 2 vīrieši, kas runā kopā (e.g. MĒS domājam, ka...)

Vēl kas - nevienu no šiem ekspertiem es nevaru iedomāties nepieļaujot šīs kļūdas - jo viņi paši nekad nav tikuši tik tālu, lai viņiem kāds uzticētu kaut ko darīt vispār.

Tā, savu sāpi esmu izteicis, savu eksperta viedokli par šādiem raidījumiem esmu paudis.

Nesen konstatēju, ka pasaule ir pilna ar zemas kvalitātes (nejaukt ar kvalifikāciju) darbaspēku. SCiba tam ir uzskatāms piemērs (daudzējādā ziņā).

Vienmēr esmu centies runāt (vai pukstēt, vai, tagad jau jāsaka, klabēt) pareizā latviešu valodā. Un lielāko ties tas ir arī izdevies. Tomēr ir viens vaŗds, no kura netieku vaļā - bļadj. It īpaši kad esmu dusmīgs vai lamājos. Parasti tas tiek lietots bez nekādas konkrētas nozīmes, kā tāds izsauksmes vārds (nejaukt ar uzrunu).

Piemēram: kur ir manas zeķes, bļadj?

Jādara kaut kas lietas labā.