Vienīgais Labais - Sārtais Džihads

Pēdējā mēneša laikā mans viedoklis par tuvo austrumu kultūru, reliģiju, un dzīves veidu ir krietni izmainījies. Jāsaka, varbūt pat, ka radies. Pirms tam jau bija tikai tas, kas pa maziem gabaliņiem saķepināts kopā no vēstures studnām, filmām, un ziņu pārraidēm.

Reliģija kopumā te būtu pārāk plašs temats (ko nemaz negribētu SCibā apspriest), bet viena lieta, kas pārsteidza ir termins džihads. (Kas ir pirmais, kas Tev ienāk prātā dzirdot šo terminu, neskatoties ne google* ne wikipedia*?)

Saruna bija par to, kā Irāka un Sadams sevi paši noraka. Pirms esot notikuši visi 3 Persija (jeb kā saka te - Arābu) līča kari, Irāka bija pati labākā vieta, kur dzīvot, izglītoties. Sadams bija labs līderis, jo spēja apvienot citādi reliģiski un politiski šķelto valsti. Tomēr ārpolitikā viņš nebija sevišķi veiksmīgs. Būtu piekāpies nedaudz vairāk piekāpies amerikāņiem - ne par ko tad mēs tagad ziņās lasītu.

Daudzs lietas gan rietumiem izdevās izmainīt, piemēram, džihada izņemšanu no visiem izglītības materiāliem. Bet kas tad īsti ir džihads? Džihads tā ir cīņa par sevis pilnveidošanu (it īpaši tam brūtos apstākļos). Naudas došana labdarībai. Badošanās Ramadāna laikā ne-musulmaņu valstī. Jā, arī svētais karš (bet tikai atsevišķiem musulmaņu atzariem).