Un tad nāk kāds pavisam it kā nenozīmīgs sīkums. Un pēkšņi viss ir beidzies. Es nīkuļoju jau pāris gadus, līdz nejauši atšķīru absolūti bērnišķīgo grāmatiņu bēdīgām dienām(?), ieraudzīju trusi, kas aizslēpies ais zāles stiebra, izlasīju pavisam naivu teikumu par slēpšanos aiz niecīgākā cerības stara un tajā brīdī pieņēmu savas līdzšinējās dzīves drosmīgāko lēmumu. Var jau būt, ka var arī citādi beigties. Var jau būt, ka iespējama atdzimšana. Tomēr reizēs, kad man šķiet, ka tāda būtu bijusi iespējama, es atceros kaut kādas gudrinieces teikto, ka mēs pārāk turamies pie miroņiem, ignorējot dzīvos. Gan tiešā, gan pārnestā nozīmē.

(Reply to this) (Thread)

viens saka - esi drosmīga un izbeidz to, otrs saka - esi drosmīga un nepadodies bez cīņas. un tie abi esmu es

(Reply to this) (Parent)