|
Janvāris 12., 2005
krunka | 16:52 - *** reizēm ir tā, ka kaut ko ļoti gribas izbeigt, jo tas rada pārāk lielas sāpes, nu tādas tiešām pretīgas sāpes un sajūtas, bet nav spēka to izdarīt. vienkārši nav spēka. pāris mēnešus tu uzbaro sevi ar kaut kādām tukšām cerībām un pilnīgi sviestainiem, nekam nederīgiem argumentiem, ka viss nokārtosies un būs vismaz septiņreiz labāks, tu auklē sevī murgainas iedomas, bet tad kādā jaukā dienā tu saproti, ka nekas nebūs labāks. ne ar šo cilvēku. viss būs tikai vēl sliktāk. un sāp arvien vairāk. un arvien grūtāk ir atteikties no tā, ko esi izsapņojis. tu vēl mēģini kaut ko darīt pēdējiem spēkiem un pieleic pie sistēmas attiecības, kas sen jau ir mirušas, skaties uz tām ar stiklainām, sastingušām acīm un gaidi brīnumu. un tu nevari pārtraukt šo ārprātu.
|
Reply
|
|
|
Sviesta Ciba |