|
|
|
Janvāris 12., 2005
 | 16:52 - ***
reizēm ir tā, ka kaut ko ļoti gribas izbeigt, jo tas rada pārāk lielas sāpes, nu tādas tiešām pretīgas sāpes un sajūtas, bet nav spēka to izdarīt. vienkārši nav spēka. pāris mēnešus tu uzbaro sevi ar kaut kādām tukšām cerībām un pilnīgi sviestainiem, nekam nederīgiem argumentiem, ka viss nokārtosies un būs vismaz septiņreiz labāks, tu auklē sevī murgainas iedomas, bet tad kādā jaukā dienā tu saproti, ka nekas nebūs labāks. ne ar šo cilvēku. viss būs tikai vēl sliktāk. un sāp arvien vairāk. un arvien grūtāk ir atteikties no tā, ko esi izsapņojis. tu vēl mēģini kaut ko darīt pēdējiem spēkiem un pieleic pie sistēmas attiecības, kas sen jau ir mirušas, skaties uz tām ar stiklainām, sastingušām acīm un gaidi brīnumu. un tu nevari pārtraukt šo ārprātu.
|
Comments:
ja ceriiba mirst peedeejaa, bet mirst. sapnnji nekad nemirst. tie augshamceljas kaa taadi jeezi.
sapnji meedz kljuut nenoziimiigi ar laiku un smiekliigi
![[User Picture]](http://klab.lv/userpic/11714/1552) | | From: | ![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif) amalija |
|---|
| Date: | 12. Janvāris 2005 - 17:25 |
|---|
| | Cik pazīstami.. | (Link) |
|
Un tad nāk kāds pavisam it kā nenozīmīgs sīkums. Un pēkšņi viss ir beidzies. Es nīkuļoju jau pāris gadus, līdz nejauši atšķīru absolūti bērnišķīgo grāmatiņu bēdīgām dienām(?), ieraudzīju trusi, kas aizslēpies ais zāles stiebra, izlasīju pavisam naivu teikumu par slēpšanos aiz niecīgākā cerības stara un tajā brīdī pieņēmu savas līdzšinējās dzīves drosmīgāko lēmumu. Var jau būt, ka var arī citādi beigties. Var jau būt, ka iespējama atdzimšana. Tomēr reizēs, kad man šķiet, ka tāda būtu bijusi iespējama, es atceros kaut kādas gudrinieces teikto, ka mēs pārāk turamies pie miroņiem, ignorējot dzīvos. Gan tiešā, gan pārnestā nozīmē.
| | From: | krunka |
|---|
| Date: | 12. Janvāris 2005 - 17:58 |
|---|
| | Re: Cik pazīstami.. | (Link) |
|
viens saka - esi drosmīga un izbeidz to, otrs saka - esi drosmīga un nepadodies bez cīņas. un tie abi esmu es |
|
|
|
|
Sviesta Ciba |
