halucinācija? nē, nē, nepareiza interpretācija.
kā tu iemiedz? Tu iemiedz, bet īstenībā pamodies. autobusā cēsis - rīga nosapņo blakussēdētāja dzīvi visā garumā.
nākošajā dienā es nopērku šnabi un ūdeni bez gāzes
nākošajā dienā ejot mājās es piesēst uz celma un nezināt ne velna
sajusties aizmucis, aizmidzis ar seju kupenā
jūs taču ziniet zilo sniegu. zilo pagātnes sniegu, zilu kā tēva brāļa zilganās pēdas emaljētajā bļodā īsi pirms viņa nāves. zilo miglu no kuras bail, kuru nešķeļ auto lampu stikli.
man jautā - kā sauc tavus bērnus, un es domāju kā sauc manus bērnus. īstenībā. kā viņi paši sevi sauc un kā viņi sauc lai sasauktu mani. un kādā krāsā ir Edgara sniegs?
un kādā krāsā Elizabetes?

Viens tu kopā ar Lību sēdēji un fokusēji
savu stereo redzi uz hromētajām bāra stoikām ikonām.
vertikalitāte izšķīda, kreļļu bumbiņas paripoja zem dīvāniem, paklājiem, noplunkšķēja horizontālā piesnigušā jūrā, kura aizsala tajā pat momentā.
nākošajā rītā varēja slidot, atsperties, ieskrieties un slīdēt. zem tevis vaļi iemiguši, virs galvas mākoņi nesniguši. Slidotava bez darba laika, bez noguruma, kur slidas vienmēr asas un kājas drīkst būt arī basas.
kak mnje tebja nje ubitj
kak mnje tebja nje ljubitj
suka ljubovj

rumaanijaa lupiiju piecdesmitgraadiigu pluumju samaduju
lidostaa nopirku lielu pudeli konjaka
pariizee kad noguru šķaidīju absintu ar uudeni
pa starpu visam vismaz paaris reizes stabenes muklaajos grimu
bet laapos es vienmeer ar šnabi
shnabim ir tas mundrums nepieciešamais, ātrums, žiletes asmens
bet shampaanieti arii no riita
kad visi veel gulj agri no riita
tad kad disko saule aust, kad asaras acīs no gaazes degunaa
kaa zibspuldze, bet maiga
diena
kuru vairs nevar sabojāt

Tā ir !

brokastis vinji tachu nepalaidiis
un sliikosho neizglaabs
par vienu aabolu - noshaus,
svolochi
bet ir tachu arii labie, vai ne
kuri baltu palagu uzklaas,
notrausiis putekljus kad iemidzis buusi, vai ne.

tai latvijaa negidroponiski audzetajai gandzhai truukst rotaljiiguma. taa kaa taads peleekaa akmens eenas laasts.

be carefull
-- love


ir tas pieredzejushaa, bet nemacho, bet nedaudz, okej varbuut pat pa pilno, piekaastaa nabadzinja motiivs. tam pretii pa ielu protams naak blondais buratiino, spicaa degungalaa galaa briljants, lai. tas godiigs atkal savaadaaki - tam triis aktiivi namberi telefonaa un piesviidushi palagi tahtaa. pie sienas astotaas klases muskuljotie plakaati, aiz sienas
mamma ar miiljaako, teevs ar miiljaako, visi ar miiljaako.
bufete ar chehu ar kristaalu. smalkais tinksh, jau riits, jau pirmais trambulis aiz loga - jaaceljaas.

visu laiku liekas pagaatne. blja kas ir ka nevar sanjemties lai naakotne. atkal apdirsties pie vienvirziena atminja un tas ka bija un tas bija. shodien ir tikai taa, ka vienaa dienaa kokiem nokriit lapas
vienaa dienaa nokriit lapas
noliist lietus
kaads nesavalda stuuri
kaadu nav kas apglabaa
shoruden triis beeres. triis taadi aakji kuriem kaa izraadaas pat nav kur iisti aizkjerties. nosliid gar muguru kaa nospekjoti. iedzeram pirms saakaam bedri rakt, iedzeeraam kad izrokam.
-- no kapiem neko maajaas nevar nest!
-- pat kastani ne?
-- nee kastani var. bet baaz aatri kabataa, dzirdi?, labi ka neaizlidojis strazduleens svilpo, vareesi guleet mieriigi. nav melna vaarna. nav kjeerc. ir svilpo.
tu atkal shonakt bljaustiijies miegaa
redzi, te fotograafijas kur tu griizinjkalnaa sniegaa
miegaa miegaa
nav sapnju, ir priekaa
astonjdesmito priekaa, kur fotograafijas sniegaa
un redz kur atkal pagaatne. bet naakotne ar spiidiigiem cepeliinu cigaariem, degoshiem naftas tornjiem, robotiem, robotiem, tikai ja piedomaa. jaa jaa shulcs, kjipa vecums, kjipa kauli saap, kjipa jauna speele kuru it ka nevar neiesaakt.
viena darbiiba lai neaizmirstu
otra tuuliit seko, kameer tu beko. peekshnji viss tavs speeks ir kulakaa, ir drosme vairaak nekaa vajadziiba. un tad tu nozheelo, spied bremzi kuras shkjidrums tev sen jau veederaa.
vot vot, taa steiga. taa nespeeja apstaaties. nu labi, tas buuti stulbi - taa njemt un apstaaties, tik vien es zinu kaa uzpiipet un apstaaties, apluureet sev apkaart. naakt maajaas, nest maizi, un apstaaties kaa iemiets. uz mirkli un novadiit to vaajpraatu dzilji dzilji zemee. noburkshjeet ka pofig un pielikt soli, iekurinaat kraasni, paklupt paar gumijnieku, pachuraat. redzu, kaiminji celj maaju, lazdas vairs nesleepj pat to, ka kaiminji celj maaju. un jaa, jaa, taa jau legjenda, tieshi tur tas vaacu kareivis ir paglabaats.

from: changeover <weberspringtime@juno.com>

\/ioxx -- (in pain? take this and feel great)
\/iagrra -- (help u to be a rea1 man)
\/a1ium -- (muscle pain? too tired? this is the cure)
S0MA -- (relax ur pained muscle)
Meridiia -- (u think u r overweight, take this &con't ur eating habit)
Xanaax -- (too stressful? take this)
Cia1iis -- (u will be a superman with this)
Ambieen -- (sleep well with this!)

pat vagoniņu secība laimīgi nodzīvotai dienai šķiet pareiza
da kādai dienai -
mūžam.

piemeeram tematu par kuriem runaat ar muteri kljuust aizvien mazaak
novecoshanas lineaarums biedee, ko tur liegties - biedee. taapat kaa
taa totaalaa simetrija kuras mustura fragmentu reizeem izdotas piefikseet.
dali ko daliidams viss dalaas ar divi
da nojebkaa tu vari dabuut pusi
01 aatraa paliidziiba
10 nedalaas ar triis
tas no vienas puses
bet no otras - pilniigi neizprotamu, absurdu notikumu virpulis. un nemaz
iisteniibaa neliekas ka rudens, bet taads kaa halucigeens trips.
un vakardienas nakts stacijas laukuma iemiileejushos belashu
paardeveeju paariitis, piemeeram - no kuras puses?

davaj, beidziet krāt, sāciet tērēt!
beigās vienalga visu saskalda un izmet pa logu laukā.

starp citu, tam ka nav jēgas nav nekādas jēgas.
aj, bet to jau laikam visi zin.

bet saule jau aususi
ramadans pagalmā

vai arī
pam param
param param
traļi vaļi
param
pidrim pirim pidrim pim im im

i shot you down
bang bang
and now you're gone
i don't know why
bang bang

:)

saraustīts rudens.
kaut gan šitais gājiens ar to pēkšņo aukstumu, spožo sauli un vispār tādu fizisku cietumu man patīk. sūdi būs kad sakruķīs pulksteni. pēkšņi paliks tumšs. bet tad atkal varēs nemanāmi pārvietoties starp rīgas krogiem, slēpjoties slapjajos atspīdumos. kamēr uzsnigs sniegs un panesīsies tas ziemassvētku plosts.
bet ja iedomā - es redzu dzeltenu balonu lidojam, zilas, neatņemamas debesis
ko mīli tu
to mīlu es
un nav te citas pasaules
- bet nav tā - kā reiz bija
- un nav - tā kā reiz būs
- kā būs?
- nu, viss kaut kas jau vēl var notikt

aj, nu vienalga, beigsies mums te visiem nafta un miers mājās.

ceturtdien izdzeršu 450
nē - 550
50 + 50 šnabis
100 šnabis
50 + 50 tekila
150 longdrinkos
50 šnabis
50 tekila

tik tukšš cik pilns
mēnesis
beidzas rudens alckoholisms alckemeirisms.
beidzas samocīta jautrība. ar ātru up un mokošu down.
lietus uznāk pēkšņi nevis ilgi briest - tas uz labu.
mokošs up un ātrs down protams būtu vēl sūdīgāk.

vecmutere saka ka viņai bail no ziemas. man arī. man ir bail
arī apjēdzot sevi desmitcentimetru attālumā no pārpildīta autobusa priekšējā
stikla. tajos jaunmodīgajos spilgti dzeltenajos ikaros tā var gadīties.
tad paskatīties uz leju un ieraudzīt mazu puņķainu skolnieciņu sev
padusē, tad paskatīties atkal uz ceļu. un gar aciim nozib kādā socreklāmā
redzēts asins uz asfalta. Tajā buselī ir miljons atspīdumu.
no viena spoguļa otrā iekšā kreisās puses logā. pie tā sēž blonda topošā
bankas operatore un ķiķina mobiļņikā
- nē nē nē bez apakšsvītriņas
- vienkārši laima skulte at inbox punkts ell vē.
rīta erotika. porņuki sākās pie gaļas paviljona sētas durvīm kur tās
govju galvas lūr uz tevi.
labāk izkāp no savas babilonas
uzauj sarkanas villas zeķes
atmet sīvo, ļauj lai plīvo
rudens vēju muzikants
o blja!

it kā svece pielikta pie spoguļa dotu divreiz vairāk gaismas
ne ne ne
svece ir un paliek viena svece
vecā svece
ko salīkusi?
šodien tev varavīksnes, zemestrīces
iepakotas, un tomēr man liekas noviltotas
tici nevienam
noliedz everything
varu derēt ka neattapsies un atkal noliegsi sevi
tu labāk pārmet krustu, ka nepārmet tevi
tādi savādi flashbacki
un kur viņi visi paurī vietu rod?

Iespējams viens bija lieks
Iespējams vienkārši naak miegs
Bet varbūt visdrīzāk vienkārši miers. Nee nee, dievs, atelpa. Un pat ne peec skrējiena. Izelpa drīzāk, peec ieelpas. Tas suuda līdzsvars kura klubkrēsla komforts žņaudz un vilina.
Klusuma Kabinets
- par ko tu tikko domāji?
- aj, man slinkums.
- ko? runaat?
- domaat
un domaa man nav domaat?
man ir domaat. Es esmu domaat.

Reiz Gaidars izgāja no maajas. Pie lielas eekas sienas blakus Kurskas stacijai karājās milzīgi plakati un diagrammas, uz kuraam bija uzzīmētas domnu krāsnis, automobiļi un neredzēti lielas kurpes. Saakaas treshaa piecgade, un plakati rādīja tautai muusu rūpniecības nākošo pieaugumu.
Gaidars apstājās līdzās eekai, nogrima domaas un leeni aizgāja pa Sadovajas ielu. Vinjsh atgriezās maajaas un savaa burtnīcā uzzīmēja pilsētu un sho sienu ar automobiļiem, ar milzīgām kurpēm uz taas un pie kurpēm piezīmēja klaat jautru cilvēku, kas soljo paari maajaam. No Ivana Lielaa zvanju tornja nevarēja aizsniegt shaa giganta ceļgalus.
Gaidars bija apmierināts ar savu zīmējumu. “Tie esam mees, kas soļojam,” vinjsh teica. “Vareni soļojam! Taalu ejam!” (Boriss Jemeljanovs. Staasti par Gaidaru)

Kad eņģeļi gulj – vinji runaa.
Kad dejo – tad rudens nav taalu
Kad viņiem nav ko teikt un vinji mulst
- liist lietus. Pa naktīm – tas kas uz palodzes.
Tas lietus.
un tad saak liit pa iistam.

mana nāve braukā mellā mašīnā
ar gaiši zili uguntiņu.
brīnums. par ko viņš tik vīrišķs - tas brīnums.
un nevajag man brīnums akuzatīvu. es meklēju lokatīvu.
lokomotatīvu uz sliedēm kā drezīnu ar skaidru atiešanas laiku.
ar eļļainām ceļmallapām un in-out-in. nē out-in-out.
augšā
lejā
augšā
Maya, tu man jautāji par ko tik skumīgi posti. es muldēju
par grāmatplauktu augstumu. es nezinu. tas rodas milimilimetros
starp pirkstu un klaviatūru. vai starplaikā starp viens un divi,
bet nav trīs. bet vismaz daudzmaz godīgi.
daudz maz
daudz maz
viens divi
viens divi
ritmi un ornamenti
un kurš būs tik drosmīgs?
kurš pateiks ka
nav ne ritmu
ne ornamentu
jo vienu reizi pulsē tu
lai citam elpu ievilktu
bet mākoņi. pilnasinīgi septembra mākoņi.
un tu aptieka - čorts. es lasu tavu frendlisti bet netieku pie tavām tabletēm.
un tu capslock? kur tu to savu līdzsvaru, jei bogu, līdzsvaru regulē?
un kur jūs visi slēpjaties,
ka šitādi mākoņi
īstie septembra mākoņi.