vodka
piparmētru tēja
beasty boys
LM gaiši zilās
viens vienreizīgais posts par akmeņiem un pīpēšanu.
jā mērogojamība (tā grāmata) ir mana vājība.
tobiš ne tā konkrētā grāmata (varbūt arī tā) bet pats
fraktāļu princips.
prāta akrobatika: jūs paši ievērojāt ka tie bērni no
terror-clinic bija pusapģērbti, jeb jums to pateica
un jūs ieraudzījāt bērneļu asiņainās kārnās kājeles?
nē, bez cinisma. ja? točna?
vodka
- tu redzēji manu pēdējo sapni?
- nē, bet tu miegā stostījies.
sēž pretī sirms kungs.
- jūs esat tik nabags jauneklis ka nevar atļauties desmit latus?
- jā esmu. Bet jūs gan to konjaciņu no rīta labāk izbeidziet.

lasāmais zēniem
klausāmais meitenēm

un ko ja vienīgā motivācija ir izmisums?
un ko ja katrs vārds pušplēsts?
absurds ir brālis
nevis naids.
es no rītiem redzu lapsu kuras iespējams nemaz nav.
bet sestdienas vakarā materializējās normunds k.
un gustavs bez kā. bet abi pilnām (mugur)somām
pīlādžu. dabūtu šmerļu mežā. vīndari-velosipēdisti
joptvaimaķ.
lūdzu, normunda k. stāsts:
- vakarā braucot pār vanšu tiltu, vasaras vakarā,
jo ielas ir tikpat kā tukšas, ievēroju vairākas nimfetes,
pa taisno no TATU koncerta, ķipa. rūtainiem
svārciņiem gofrētiem plīvojam, slapjiem pagariem
matiem arī dancojam.
un tad braucot tālāk, pie malas pieparkota
automašīna, kur regulējot ar labo roku atmugures
spoguli, ar kreiso masturbē pusmūža vīrs.
- davaj, iedzersim vēl?
davaj norčik, davaj krūm!
izmisums.
gustavs, brikolāžas autodidakts, savukārt postulē
socioloģijas postošo ietekmi uz renesances romantisko
prātu un nosauc precīzas bakalauru un maģistra darbu
cenas.
- jā protams, tā atkarājās. cenas apjoms korelē
ar klienta vēlmi līdzdarboties.
ejam ārā pīpēt un pārčekot pieķēdētos vellapēdus.
silts, ir silts un vēl daudz visādu citu cilvēku.
glāzes jau veica X riņķi un uz ikvienas
bija ikviena pirkstu nospiedumi. sarunas sadrupa
viegli ievērojamos atomos. šitā varētu dzert un dzert.
izmisīgi dzert.

labdien šodiena, kurā iekūru uguni, bet
pļava pilna zirnekļu līgavu plīvuru
un dzeltenu noteikti ka veselīgu tējiņu
šodiena ir nezinkāpēc jocīgāka par citām.

ticis pirmo reizi mūžā pie digitālā fotoaparāta es izfočēju
visu karti neskatoties - gaidot aubusu abrenes ielā.
vai tā var vairāk ieraudzīt? jeb tomēr pēc tam lūrot fočenes
iespējams zaudēt vairāk. iespēju ieraudzīt vēl ko citu.
Bet, tie japāņu tūristu foto klikšķi nav vienkārši tāpatās.
kas īsti tur notiek? tai japānā. tur vispār laiž cilvēkus iekšā?, jeb
uzreiz pieslēdz pie VR ierīcēm lidostā?
labdien arhivār,
labdien dokumentālist,
hallo numisimāt! Kolekcionāra instinkts - jau dzirdu balsis zālē;
nav laika, tev nav laika, nav laika - monotons dubs no kosmosa.
bet vecmuterīte noteica ka pasaule esot ļoti veca.
un ir.
iekritusi dzeltenā pļavā un palikusi pavisam veca.

un salst jau, joptvai.

un tiešām kurš atceras afganistānas kara iemeslu. nu - ātri.
un pirmā irākas kara? es domāju oficiālo/asv pausto.
un kuram bija izdevīgs tas SARS cirks? jeb kas tas bija?
ee - nu bet tomēr, jūs zināt cik precīzi zondes tagad atrodas uz
emmm marsa? a cik eiropas savienībā valstis? - nu ātri!
a kā tagad sauc stučkas ielu? nu bet cik emaila adreses jums pieder?
un cik telefona nummurus jūs atcerieties no galvas?
jeb tas man vienam tā?
Paranoija Pictures Predstavļajet.

reizēm manas rokas, plaukstas kļūst pavisam maziņas
kreisā apņem labo
labā apņem kreiso
virpina auklē
masē iemīca
samīca
mazā tādā
sākumā
izvirpo jaunus pirksteļus
nevainīgus naģeļus
kraukšķīgas falangas
kauliņus ieapaļus
un tad
labdien pelējums
labdien pienainais debesjums
uz muguras guļot redz zvaigznaajus riņķojam
ēdot zemi dzird kurmjus dzīvojam
sveiks
kurmi
redz, jūs arī redz dzīvojam

no no, jah tas notika citā dzīvē
citā vakuumā
kur pagātne no nākotnes kā ātrvilciens šķērso ne tikai tevi. un mani. bet arī visas pārējās lietas. pārējās redzamās lietas. jo nekā cita neredzama jau te nav. tas kas ir aiz melni izdzītā pakauša - tā nemaz nav. vaļējais trubas gals caur kuru lūri traucoties pa vektoru plānprātīgā ātrumā.
tu-duh tu-duh tu-duh
vilcieni no rītiem vienmēr ir auksti un sasilst tikai tuvojoties gala stacijai. un visforšāk viņi izskatās saules apspīdēti uz uzbēruma satekles ielā paģirainos rītos ar plakano kabatā. vai atkal no otras puses - no maskačkas
puses taisot šortkatu pa alkānu taciņu gar pašām sliedēm. uzmanīgi, neiekrītiet,tur ir atvērtas kanalizācijas lūkas. tur ir ābeles kuru ābolus vēljoprojām zaļus noēd rajona puišeļi, paldies dievam. tur ir māja kubs un pamests tenisa korts pie transformatora būdas. smaržo tur pēc puvušiem dēļiem un baložu sūdiem. reizēm bišķi pēc lokomotīvju soļarkas, klaiņojošiem suņiem,noēstu čerešņu kauliņiem.
ar plakano kabatā.

bezvējš. tāds ka izpūstu dūmu var sajust, kad jau pačurājis
nāk atpakaļ pēc zināma laika posma. vienkārši karājās gaisā.
tad kāds ir vējš?

Poēmu atkarībām varbūt uzrakstīt? pasludinot to par
gandrīz ikdienišķu ķīmiskās mīlestības tīrīšanas aktu
konspektu.
varbūt nodibināt veselu tīrīšanas sektu.
izmēšanas desantu.
vajadzētu, vajadzētu satīrīt,
lai sirds ir kā dimanta oliņa.
jēga?
nē, nē, ko jūs, nav te ne nekādas jēgas.
:)

laiks slēpties
ievilkt un neizpūst elpu
par ātru
laiks apmācies
vakaros gaidāmi rudens lietus vēja
pluinīti plastmasas lietussargi
bet pagājušogad taču atvasara bija
jeb tas bija citu, labāku gadu?

bet jei bogu, cik ilgs ir nozīmīgs laika sprīdis
metereologam?

obanā. a kā tas metereologs te tā karājas?

nēe, nu toch. smiti IR! mana mīļākā grupa!

iedzert gribas
vodku
piecdesmit
piecdesmit
simts
piecdesmit
simts

skumjas var ēst
ar vientulību aizrīties
bet ar mani,
ar mani
nevar tik slikti
jo mana mīļākā grupa visbiežāk ir smiti

un vēl
pavērojiet kondicionētu telpu, to kurā ieelpojot liekAs
ka vēsa okeāņa viļņi šalc, pavērojiet to telpu plastmasas palodzes,
neatveramos starplogus, to mazo mušiņu, mikroskopisko kukaiņu
kārtiņu kas tos sedz. kas īsti tiek jaukts vēsajai gaisa
plūsmai klāt? un kur ir tas šprickonteiners kurā šķidrumu es
zinu pret kādu vaig nomainīt?
bet labāk,
iepazīstiniet mani ar dīleri, kurš ar netīriem no hašiša nagiem
glāstījis jauno parīziešu baltās margrietiņmuguras 1932. gadā.
Iepazīstiniet vakar, satiksimies rīt
šodien tāpat vairs nav laika
vairs nav laika
šodien jaunas dienas jauna saule
atkal svilina
briest jauna raža, dāmas un kungi!
briest jauna raža!

no kādas folkloras kopas jūs esat?
da nē, jūs nesaprotiet, mēs vienkārši te dzīvojam.

droši vien ka jānomirst vāji un naivi
un tā arī uz kapa plāksnes
"vājo un naivo klubiņš" jāuzraksta. "tie kas
pārvilka pār 2000." ar ib komunikalējot
zemei kā planetārai ekosistēmai, tika prognozēti nu,
vēl kādi pieci gadi... Viss sabrūk ātrāk nekā varēja
prognozēt atrāk. Babilonas šuves kļūst vaļīgas bet
jaunu piegriezumu tās neizturēs.
a bez šuvēm
nekā.
neturas kopā.
nekas.

mož smailiju pielikt?

priplilji.
malārija un
delīrija televīzija.

ko tad ar to shematiski strukturālo analīzi? turpināt?
vai atmest to māžošanos ar viduslaiku atomiem un
iesoļot jaunā kvantu ērā rokrokā ar Buiķi žokejnīcā?
varbūt pasēdēt kafejnīcā? iestrebt izrēķināto zupu,
uzkost siļķi ar medu?
mav karotes. nav šķīvīšu. nav rociņu.
bāls kurmja ķermenītis.
vai, atvainojiet,
nē, prozit!

vui vui vui vui
hubba bubba
merilina monro
metro merilina
merilins o-hoo
ka tik nenogalina

cik romantisks drīkst būt vīrietis? desmit?

ja satiekas, tad satiekas
vīgriežu ielas pašā galā
pavisam nomaļā vietā