if u wanna love me
better help yaourself

kaķis sēž uz palodzes un mazgājas, gaisma tāda dzeltena pil no šīfera jumta, baltie bērzi, ziniet, ja savienotu viņu trajektorijas tur ap zemescentru, jā balti, tie vienmēr ir balti.
bailīgs vai viltīgs, tas kaķis es tik nevaru saprast, nu, viltīgs nāk caur bailīgs, tas nu skaidrs man liekas. Pārsvarā un lielākoties. kaķis nāk caur bērziem, bet bērzi pārsvarā ir balti. lielākoties.
bet vasara uz otru pusi apliekusies
bez dzeltenās vakaros, ir zaļā zāle un jau gandrīz rudens puķes dārziņos
jā, ar šo kaķi es kaut kā tomēr nesaprotos
iespējams viņš vienkārši ir godīgāks par mani

tāds te es sēžu uzpīpējis
zirnekļu kājiņām apbiris
strukturālists

Bet bija - kaut kur bija zeltainas papardes fraktāļu pirksti, kas grābstījās gar proletāriešu nočurātu stabenes mūri. Un sapņi protams kuros gandrīz ikvienā atombumba ekspluodē pēc tam.
mīlot sevi - tu iemīli šnabi, un nepeldi lai nokļūtu savā otrā krastā, bet peldoties vienkārši otru krastu redzi. diršana tā iekšējā brīvība ir, brīvība vispār ir diršana.
otru pusi jumta norauj lifts no augšas, jo pauris palicis durvju šķirbā. Ko bolies kā te viss iekārtots? mums te atsvari, trosītes un apkalpošanas dienests jomajo ja kas ne tā.
regularitāte, nu cik var teikt ir lifta darbības jēga - tās pogas nafig nav vajadzīgas ja lifts braukā tā normāli šurpu turpu. es esu tādos braucis - paspēj tikai ielekt pēc mašīneļlas smaržojošā finiera kārbiņā. gar ausīm tur žvarkstēdami zobrati griežas. Protams, dakter, ieplīsis spogulis arī tur ir. protams. Un ēkas pirmajā stāvā līgavu kleitu veikals.
ABumba pēdējo reizi sprāga tur uz Bauskas pusi skatoties. jaunas tehnoloģijas - spoža lode izšķīda pa vertikāli raidot sev apkārt miljonsreizes smalkāku par žileti nāvējošu plakni. Bet bija arī atmosfērisks tricinājums, jo izbira logu stikli un lauskas mirdzēja pēdējā mirklī. pēdējā mirklī mirdzēja salaužot visu to mūsu dzīvās planētas tamborējumu nafig. Klasiskās sprādzienu sēnes manu postpasauli padara putekļainu, jaunā versijā viņa sastingst, pēdējā mirklī sastingst.

a kur jūs rāvāt ka jūsu dzīves atšķiras no jūsu kinofilmām?

mēs satiekamies pieturā, gurkstošā sniegā, nofotogrāfētā sniegpārslā iekšā. vientulība ir tur iekšā.
sastindzis, vai ne, lepnais vienaudzis,
vai atkal jebkurš cits aktieris, nu kaut vai tas pats kurš nu vienalga uz nerviem krita vienaudzis. sastindzis - vispirms dod, tad es ņemšu. pallūdzu addidas. izrādījās pidarass.

viņa gaida
piesnigušā pieturā ar asaru kaktiņā
neraustiet mani
es blakus pieturā
es vienmēr otrajā vagonā garām palaistā tramvajā
es mellbalta fotogrāfija blakussēdētāja žurnālā
bet tas tamburs tamburīns kas reizēm skan man ausī
pakausī
vai tavā pakausī, vai jūsu pakausī, dakter, taču nevar būt ka mūsu tur pakausī visu laiku skan tamburs tamburīns.

onlaina nav. komentu nav. ne turp ne atpakaļ. apčurāt kociņu kažociņu un sēdēt uz vietas. tu cīpar neesi vēl pietiekami lielu vēdaru lai aizņemtu veselu ailīti. dveri zavirujutsa naštupi vistupi.
money money money, is the root of all evil.
dubs sarauj to domu, samaisa kavu un izdala. dzīve dara pakaļ. pāris, nepāris, precības, viena maste. dakter, nē, nē, - ne miskaste. visi vienādi, nav ko šķirot.
okej, pīpēt gashishu līdz nodziest pēdējā zvaigzne pīpes caurumā, deguna galā, vakarā. Dzert shnabi no rīta. naktis tagad īsas, bet riiti ir gari, tad jā. rīts var iesākties sapnim nebeidzoties kad galvā eksplodē pāris simtu ātras vielmaiņas kundziņu putniņu. a ko? pat džointam ir ieeja un izeja. kaut gan nav jēgas, dakter, nav jēgas.
gribat zināt ko es daru tagad?
brīnos.
na vinos, jo majo.
banaļniks
par pāris netīriem sudraba gabaliem tevi pārdeva
pat it kā tālāk nav kur iet, odi, knišļi sanāciet.

man patīk ka uzbungā, un netraucē citiem, tev, jūs, mums, citiem. ka logiem ir aizkari man patīk, ka zeme ir melna, ja uzrakta man patīk, ja sasālīt, man patīk, patīk. man reizēm patīk mierīgi nepasacīt, bet tev sadzirdēt. man patīk kad tev sadzirdēt patīk.

čau, pie sestdienas!

un par ko man tie suņi sapņos kož
nešķirnes kranči, vilciņi nespodru spalvu
ne jau nu baigi sāp
bet tikai zin ka kodīs, nolemts tas - un atkal suns ar zobeļiem kā zāģīts iekožas manā rokā starp elkoni un plaukstas locītavu. Es ieriktēju savu roku tā lai dziļāk, tā lai praktiski nesāp. un viņš kož. reizēm tā es izglābju kādu, kurš būtu sakosts, reizēm, jā bezmazvai garlaikoti redzu suņa ģīmi skrienot man pretī un garlaikoti, jā es sagatavoju savu roku.

jākurina tā krāsns atkal, kaut maijs jau vienpadsmitais. vēlie pavasari, es jūs nemīlu, egles, egles, es jūs mīlu.
saule šodien ir uzlēkusi jau pussešos, es tad vēl gulēju. Man domāt - uz sāniem. Daudz laimes, Ģirt! Daudz laimes arī tev arī ar pirkstu uz peles rullīša. Tik daudz par kalendāru.
Salst, jomajo, salst jau septiņus mēnešus kādus (stulbais kalendārs) pēc kārtas. Ledus vroģe jau sakustējies, bet vēl sasalis, kā tāds ūdens. Vējš vienkārši nevis pūš, bet uzbrūk
kā tu tādā laikā salāpīsies?
nu jā, nu jākurina tā krāsns
nav te nekas jādomā

(30ais sestdiena, Saule lec 5:38, riet 21:05, Mēness ceļš - ūdensvīra zīmē)
Interesanti fakti:
To, ka pāris alkohola glāzes dienā ir veselīgas sirdij, ir pierādījis ne viens vien pētījums.
Taču ASV tika veikts kāds cits pētījums attiecībā uz alkohola lietošanu un smadzenēm. Tika apsekoti cilvēki, kas vecāki par 50 gadiem. Veicot pētījumus, tika konstatēts, ka pat minimāla alkohola lietošana samazina smadzeņu izmērus. Tiesa gan, uzreiz tiek piebilsts, ka šīs izmaiņas ir niecīgas un vēl īsti nav zināms, vai tas atstāj iespaidu uz prāta spējām.

jā jā man ir laiks plēst kalendāra lapiņas.
Man ir paticis (tiešām bez banalitātēm, palūgšu) dedzināt viņas. Papīrs viņām tāds savāds, plāns, it kā reciclēts un lēni gruzd pa perimetru, kad nopūš liesmu. atceros bērnības projektus par izmantošanu to degauklas vietā Spridzeklim. Pierakstus uz tām ir jāveic ar treknām smērējošām pildspalvām, kuras nedīrā. Papīrs ar lielu dzeltēšanas potenci. Tāpēc bieži lietots kā grāmatzīme, kas izdevīgi arī tāpēc, ka ir piesaiste vektoram. Tam tur vektoram.

2005.g.18.marta noplēšamā kalendāra lapiņas otra puse:

(*) Uzskata, ka pirmatnējie cilvēki parādījušies Āfrikā pirms vairāk nekā 4 miljoniem gadu.
(*) Nekad neviens cilvēks nav redzējis dzīvu dinozauru. Viņus šķir miljoniem gadu.
(*) Lai izgatavotu seno cilvēku akmens darbarīku, jāizdara aptuveni 100 cirtieni.
(*) Šā laikmeta cilvēki ir īsti mākslinieki. Viņi gravē, izcērt un glezno dzīvniekus uz olu sieniņām.

paliek aiz muguras
solis paliek aiz muguras
vientuļš, apčurājies sunītis paliek aiz muguras, kam neizaugt par volkodavu asiņainu purnu
nebrist tam indīgu zaļu purvu
palikt tam peļķē.
Tkko ir lijis, un peļķēs atkal atspīd lēnu namu ugunis. Ejam un ir 2005. gada divdesmitseptītā augusta pēcpusdiena.
kas atkal paliek aiz muguras
Bet soļi ir braši, bet trausli no iekšpuses. nu tādi paši kādi mēs visi, trausli no iekšpuses.

paklausības skrūvei vientulības vītne

a es biju Kuldīgā
tur pumpuri paukšķ

tā nu viņš ir
aiztaisu šīberi un novēlu vecmuterei ar labu nakti
uzsitīs kāsīti, uzlikšu kādu smuku dziesmu un uzvārīšu vēl ūdeni. Tāds baigi dzeltens palicis uz pavasari. Man vienmēr liekas ka krūmiņakas ūdžam ir kaut kāda saistība ar ozolzīlēm, kuras paukšķēja pret siltumnīcas stikla jumtu. Bet, tas jau rudens. jeb pavasaris. Putni, piemēram, dēj olas pavasarī. dread in a babylon.
Pavasaris bija berlīnē, riktīgais, kad es viens pats no rīta hosteļa virtuvē uzrāvos uz saldas kafijas un bērnu spēļu laukuma aiz loga. Piens arī tur bija.
Gadalaiku eksploits laikam ietilpst tajā pašā gerontoloģijas paradigmā. Šodien ēdnīcā ar u.g. redzējām vienlaicīgi tādu homogēnu vecu, tiešām vecu cilvēku pulku ēdot. diez kas nav. Neatšķaidīti, sirmām galvām, visiem dzīve aiz muguras. Ēd. Madridē es redzēju parciņos tādus kopīgi spēlējot galda spēles. Ā, vēl šodien es tirgū redzēju burkānu tirgotāju, tādu riktīgu bābu spēlējot nardas ar neskuvušos azerbaidžāni. Ierāvuši, baigi tur ņēmās. Starp citu, blakus tur pie viena kioska malas var dabūt spirtu na razļiv. Cik saprotu minimums cik var paņemt ir simts grami.
Tavai zināšanai:
Eļļas gleznas tīra ar mitru lupatiņu. Stipri noputējušu gleznu tīra ar sīpola šķēlīti.
Gleznu rāmjus ar gludu virsmu tīra ar mitru lupatiņu un noslauka sausus, bet rāmjus ar reljefu virsmu - ar rupjmaizi.

berliinee manaa vaajiibaa miglains riits

Eiforijas departamentam vajadzētu vairāk sadarboties ar lietderības direkciju, kā jums liekas? Bioķīmiskā līmenī, kā minimums, es jums teikšu.
Stingri ņemot, nu nahren mums šitas interfeiss viss? Es zinu, pastāv viedoklis, ka tas aiz mūsu humanoīdas iedabas. Vēl iegurnī iegūta trauma, kas traucē paskatīties acīs. Ir veikti eksperimenti kuros ļaudis novērš skatu, tā uzduroties uz naglas, kas vēl sekundi atpakaļ bija drēbju pakaramais.

vēl pa ielām nevar tā normāli staigāt
vēl nav pa vasara, jāskatās kur kāju liek
Vēl nav gaišs pāri deviņiem, vēl pārāk drupenas kupenas

Cerams tai Berlīnē nesnieg pa tiešo uz soliņiem un ka tik tā upe nepārplūst. neesmu bijis berlīnē. Berlīne tomēr taču tāda svarīga pilsēta. Pa vidu sēta. iedomājies, tu ķipa ej pa chakeni, atduries, un tālāk aiziet marijas iela. Nē, tevi pat nošauj, iespējams, no vienas puses. Vēl prātā nāk kāds latvietis-batmans kurš lidināja disidentus pāri bortam ar paštaisīta deltaplāna palīdzību. Jeb viņš bija izracis tuneli. nu bija tur tāds scifi. Ekstrēmā tūrisma celmlauzis, faktiski. Starp citu, nevajag tur Berlīnē kādu pasveicināt? Es pirms muitas varētu iebāzt kāda ceļabiedra tīkliņā vīstokli, Berlīnē pēc muitas izvilkt un nodot kam vajag.
es piemēram
to vīstokli
varētu atdot
ziniet kam?
Mārtiņam Korsiešam!

pīpēšu un vārīšu kartupeļus ar mizu
klausīšos belli un sebastjānu randomā
un bēršu pelnus uz zemes
uz zemes
pie plīts

dzīvs, dzīvs, laikam dzīvs!
sūdu, ko jūs zināt par nākotni
tas taču ir laiks.
laiks ar plusa plusa plusa zīmi, aso chilli piedevu.

Bet ja nu dievs šos ciparus nemaz nebūtu devis
skaitļu pasauli ar plusu uz priekšu, bet mīnusu atpakaļ.
aritmētikas baušļus, kurus nevar apšaubīt dēļ galaktiskas sazvērestības hubble vēderā. bubble koka kolā. Pārmet krustu. aj, atkal mārketings.
vārdiem nav jēgas
vārdiem nav jēgas
vārdiem nav jēgas
un atkal!
atkal pieķer sevi pie fakta, ka spēlē pēc viņu noteikumiem. Nespēj pretoties, nespēj pienācīgi nomīnēties un atkal jau pa tavu pauri bradā zaldātiņi. Bet cik salds ir izraušanās mirklis, kamēr zaldātiņi kazarmās. hierarhiski visi tur tā guļ savu alvas miesu zem villas sedziņām. Un tad atkal sāk raustīties ekrāns.
nogriez savam mobilajam skaņu
uzliec to uz monitora
un gaidi īssziņu
aritmētika. interference. vilnis nepazīst vilni.
sāk raustīties elkonis. šādā mirklī var saskarties gulbja balti zīda šalles. bet var arī nesaskarties. var mierīgi tā maigi, praktiski nemaz, pavisam nejauši nesaskarties. Bet es ticu ka var it kā arī atomu biljardā uzvarēt. var dzert to pašu ūdeni kurā peldi.
Bet, ja bez diršanas. gribas lielu monitoru. vientulīgu, lielu monitoru.

nav jau pārāk liels brīnums, ka vadzim kurš piekrauts, ir jānolūzt. Patiesībā to vajadzētu iekalt mazajās galviņās, jo agrāk iespējams, jo labāk, ka viss beigsies ar asarām, piemēram.
joks.
t.s. notikumu linearitāti var skaudrāk saprast, ja seko grāmatas lapu numerācijai. Ideāli, ja grāmatu pēc nedēļas tu atver ne tikai tajā pašā lappusē, kurā biji to aizvēris, bet arī tajā pašā vietā. Tur, kur biji pieseivojies. Tad vēl svarīgi ir nenobīties ka paralēlais storijs aiz loga kādu brīdi vēl turpinās, jo pats jau tu viņu reiz pieseivoji (citiem arī ir jādzīvo).

Hallo, tāda blandīšanās vien sanāk, dakter. gari balti hospitāļu gaiteņi, metāla ratiņi, flīzes, nenummurētas durvis. Un prababušku stāsti par skrituļbraucējiem, sarkaniem neilona skrituļbraucējiem kādi reiz te bija. un kādas kolīzijas reiz ir notikušas starp sarkanajiem, atsperīgajiem neilona skrituļbraucējiem un aukstajiem, hroms ar stiklu ratiņiem. Ohh kādas!
Bet, ziniet dakter, esmu dzirdējis klīstam pa palātām baumas, ka arī ratiņu kļūst arvien mazāk. un ne tikai mūsu nodaļā, ne tikai mūsu stāvā.
un radio nestrādā!
Ir ne tikai nedaudz skumji, bet ko tur - galīgi dumji, klausīt visu kretīnu kori,
bet ne tikai to kas paurī, bet arī to, kas ārpus tā.
nav laika
ir garlaicīgi.