Tebs Džonss 

piektdien, 30.12.2011 @12:28 pm | Amnestija un Objektivitāte

Džons uzsit man uz pleca. Viņš saka: "Iesim paklausīties Tebu Džonsu." Es prasu: "Kas ir tas Tebs Džonss?" "Neņem galvā," viņs atbild, "iesim uz viņu paskatīties..."
- Tātad mēs ieejam kādā citā telpā. Tajā atrodas šis Tebs Džonss. Viņš dzied. Viņa krekls ir vaļā, un uz krūtim redzamas melnas spalvas. Spalvas svīst. Šajās sasvīdušajās spalvās rēgojas milzīgs sudraba krusts. Viņa mute ir kā briesmīgs pankūkā izdurts caurums. Viņš ir uzģērbis pieguļošas bikses, un viņš ir uzvlicis dildo. Viņš sagrābj savas olas un dzied par visām labajām lietām, kuras viņš var sniegt sievietēm. Viņš tik tiešām dzied slikti, es gribu teikt, ka viņš ir atbaidošs. Viņš dzied par to, ko spējot sniegt sievietēm, taču viņš ir blēdis. Patiesībā viņš vēlas iebāzt savu mēli kāda vīrieša anālajā atverē. Klausoties viņu, man nāk vēmiens. Turklāt mēs esam samaksājuši prāvu naudu. Cilvēks kurš maksā prāvu naudu par murgu, patiešām ir muļķis.Kas ir šis Tebs Džonss? Viņi maksā šim zellim tūkstošus par to, ka viņš valkā dildo, grābstās gar savām olām un ļauj gaismai apspīdēt krustu. Labi cilvēki badojas uz ielas, un te ir šis IDI-OTS.. kurš tiek DIEVINĀTS. Sievietes spiedz aiz sajūsmas. Viņas domā, ka viņš ir īsts! Šis neīstais vīrietis, kurš savos sapņos sūkā mēslus. Es saku: "Džon, lūdzu iesim projām, man sāk grizties galva, es jūtos aizvainots un esmu gatavs pievemt sev klēpi!" Džons saka: "Pagaidi, varbūt viņš kļūs labāks." Viņš nekļūs labāks, viņš kļūs vēl sliktāks, viņš sāk baurot vēl skaļāk, viņa krekls paveras vēl vairāk, mēs redzam viņa nabu. Man blakus sēdošā sievieta ievaidas un bāž roku savās biksītēs. "Madam, vai esat kaut ko pazaudējusi?" es viņai prasu. Tā naba atgādina miroņa aci, tā ir netīra. Pat putns justos aizvainots, ja tam nāktos iekakāt šajā nabā. Tad šis Tebs Džonss pagriežas un ļauj mums aplūkot savu dibenu. Es varu aplūkot dibenus katrā laikā un katrā vietā, un es tos negribu redzēt, un šeit mums nākas maksāt NAUDU, lai ieraudzītu viņa resno, mīksto, atbaidošo pakaļu. Zināt, es esmu bijis pamatīgās ķezās, piemēram, mani ir par neko - gandrīz par neko - piekāvuši policisti, bet, skatīdamies uz šiem pretīgajiem sēžās pauguriem, es jūtos sliktāk, nekā jutos tad, kad policisti mani piekāva par neko. "Džon," es teicu, "mums jātiek projām vai arī manai dzīvei ir pienācis gals."
Džons pasmaidīja: Tā nu mēs aizgājām.