| Zāles/siena smarža |
[24. Maijs 2007|22:52] |
Tā darbs ir cauri, bet patiesībā jau izklaide/hobijs, viss beidzās. Beidzās ar vārdiem:"Ja dod, tad jāņem. Un vēl jau par brīvu.." Tad liela aploksne un greifruktu sula ar ledu.. Tā pagāja 9 stundas.
Bet vēl jau šodienas neveiksmes, viss notika, jeb precīzāk, nenotika mana deguna galā. Dusmas un tad nevaldāmi runas plūdi.
Jaunās kurpītes un papēdīši kaput... |
|
|
| Un pēkšņi viss palika skaidrāks par skaidru... Ej taču Tu pa gaisu... |
[14. Maijs 2007|18:46] |
Kā es toreiz ar asarām acīs, līdz spēku izsīkumam, visam pāri, vienalga kā, vienalga, ka nav laika, vienalga, ka jābūt citur, viss bija vienalga. Vienīgā doma: "Tas ir jānokārto, tas ir jānokārto. Tas nedīkst tā beigties, es gribu..." Bet šodien, šodien ar smaidu uz lūpām pateicu negribu, man pietiek...
Un cik ilgi es noturēšos, cik ilgi. Bookmakers would not bet on me... |
|
|
| |
[12. Maijs 2007|00:04] |
|
Dusmas un apmulsums... Mani nevajag tiem, kurus vajag man... Un nekad nevajdzees... Un dziive paies man garaam... Un taa tas viss beigsies... Nelaimiiga, jā, šodien patiešām tāda esmu... Neko es negribēju, es pat necerēju... Es taču esmu to visu pelnījusi... Cilvēks, kuru es vēlētos sev līdzās nevēlas mani... Un tas kuram esmu līdzās, hmm viņš neredz kopīgu nākotni ar mani... |
|
|
| |
[10. Maijs 2007|23:46] |
Ir labi, bija labi, un buus labi :)
Mulst iistajaa brīdī, tas ir jāmāk... |
|
|
| |
[8. Maijs 2007|22:35] |
Nu kurš man lika zvanīt, nu kāda velna pēc?? "Vai es Tevi iztruaceeju??" Es jau tikai gribēju apsveikt, nu jaa varbuut, tur nav ar ko apsveikt, bet tik un taa man likaas tā pareizi, tas vajdzīgs....
Kas gan šī ir bijusi par dienu, cik gan nejaukai man gribeejas buut...
Un vinjsh un es, es un vinjsh, vinjsh un es, es un vinsjh.. Atkal domas- es kļudijos, bet nu par to nāksies nožēlot vēl ilgi |
|
|
| Divas dienas vientulības... |
[6. Maijs 2007|23:21] |
Cik gan ļoti man gribētos dzīvot pēc plāna, kad pat viss nenozīmīgākais sīkums būtu izplānots un jau zināms iepriešs. Varbūt es tā domāju tikai šodien, bet pašļai es varu patiekt tikai vienu es iesnīstu nenoteiktību un pārsteigumus...
Cashmere milke intensive make-up remover.... And it feels good |
|
|
| Visu vajag ar mēru, lai nav par daudz... |
[5. Maijs 2007|22:45] |
Vienu brīdi man likās, ka šodien būs pilnīgi un galīgi sabojāta, bet tā tomēr nenotika. Pie sabojāšanas būtu vainojams arī malks tīra šņabja, bet ko tur daudz. Šajās aukstajās dienās jau citādi nemaz nevar.... Tātad raksts par Latvijas vēstnieci Francījā likās pat vairāk kā iedvesmojošs, es pat teiktu pamācošs. Žēl, bet es to aizmirsīšu, lai gan ja tā labi padomā, varbūt tomēr neaizmirsīšu vis. Ēšanas paradumi, jā tie būs jāmaina vienreiz un uz visām reizēm. Nākamnedēļ sākot ar pirmdienu..
Pusotra stunda putnu balsīs un viļņu šalkās palīdz pret sabojātām dienām un lielām asarām. Man patika. Ādai un acīm arī. |
|
|
| Pirmā diena, vēl piecas palikušas... |
[2. Maijs 2007|22:03] |
| [ | Es.... |
| |  cold | ] |
Smaids, četri neatbildēti zvani, kompliments, klusa cerība, satraukums... Šīs dienas notikumi atspoguļoja laika apstākļus aiz loga, pavisam agri no rīta saule, tad sniegs, tad lietus un visbeidzot vakarā rietoša saule un klusums. Tieši tāda arī bija mana diena, dodoties mājās ar smagu somu pār plecu, jutoties laimīga, aizdomājoties par to kādēļ VIŅŠ tur bija utt.
Un šodienas lielais secinājums - skaistam būt ir grūti...
Jā un vēl - man patika, sākumā biju nobijusies, bet tad jau atvēros un viss man izdevās. |
|
|
| I don’t love you, like I did yesterday.. |
[1. Maijs 2007|21:02] |
|
Viss kādreiz beigsies... |
|
|
| Tukšās dienas |
[30. Apr 2007|20:58] |
Es ienīstu tukšās dienas, kad viss ir tā kā tam ir jābūt, bet nekas no tā visa nav "pareizi". Savs dzīvoklis un vēl krietns žūksnis naudas tas ir tas kas šodien sabojāja domas par vakaru. Es jau priecājos, bet tik un tā biki žēl, ka tā visa nav. Viss būs, jā viss būs.
Jau tikai pēc divām dienām sāksies darbs... Atkla galvā ir klusums... |
|
|
| |
[29. Apr 2007|22:35] |
Un atkla ir sakrājies par ko raudāt. Tik daudz, ka nekādi nevar nomierināties... Asaras un atklas asras...
Justies atbildiigai par maza un mīlīga sunēna dzīvi. Celties no rīta un doties pastaigā, kad aust saule. Jā tas ir tas, kas man pietrūks. Un lielās un slapjās bučas. Manai sirsniņai tas ir bijis par daudz...
Un vienmēr kad ir bijis patiešām labi nāks asaras.... |
|
|
| |
[23. Apr 2007|19:06] |
Drīz sāks ziedēt...
Vai tas būtu pareizi pazust uz četrām dienām? |
|
|
| |
[19. Apr 2007|19:21] |
Vēl viens iemesls, lai dzīvotu...
Ābeļu ziedi, ābeļu ziedi...
Un nepazīt sevi spogulī....
Smaidīt, smaidīt un atkla smaidīt... |
|
|
| Prmā dienā kārtības.... |
[15. Apr 2007|16:19] |
Mani vairs nevar sazvanīt, mani vairs nevar noturēt un piespiest. Es pati eju un daru, es pati dejoju un pati izlemju. Neko manā dzīvē nenoteiksi. Tik, ja vēl tās mīlestības būtu mazāk, bet nē mīlestība ir un vēl pie tam tās ir daudz. Mam patīk.
Šodien pirmā laimes diena, kad būs kārtība, daudz kārtības un darāmā. Un atkla man patīk. Istaba smaržo pēc āboliem un tīrības, nē patiesībā pēc pavasara. Nākamnedēļ sākot ar pirmdienu būs jūra, beidzot. Beidzot laiks ir piemērots, lai nodotos smiltīm un saulei. Bet tagad mācības, gribas ciemos, bet ne šodien, varbūt pēs nedēļas, bet varbūt ne. Es beidzot negribu lūgties, izvēli atstājot tavā ziņā. Protams, es centīšos, bet ne tik ļoti, kā vēl pirms pāris mēnešiem. Kāpēc?? Tādēļ, ka es neteicu nē un man tas patika. Un vienmēr patiks...
Kādu grāmatu, jā jau drīz.. |
|
|
| Katru dienu jāizdara, kas tāds, kas iepriekš nav darīts... |
[11. Apr 2007|15:47] |
|
Iedomājies, es aizsietu tev acis un vestu pie rokas, vai Tu man uzticētos?? Šodien matiem vējā plīvojot es gāju cauri vizbulīšu un pērno lapu laukiem, ik brīdi skatam pavērās, kas pilsētai un laikam neraksturīgs - enģelis bez galvas un 1891. Drīz jau dzīve mainīsies, drīz būs kārtība un saulainie vakari, kad pavisam izsalkušai pēc sarunām atgriezties mājās un no zandelēm izbērt jūrmalas smiltis. Drīz es atkla sākšu lasīt un aizmirsties. Drīz es atkla sapņošu veroties saulē cauri kļavas lapām un basām kājām iešu pa rasotu zāli. Zinu, ka būs drēgni un auksti rīti, bet tik un tā gribas to rasu, rasu, kas padara pļavas kā pērļu piebērtas.. Šodien šķiet, atkla esmu iemīlējusies... |
|
|
| Otrdiena vai Ceturtdiena |
[10. Apr 2007|20:20] |
|
Aizmirst par to, kas esi. Aizmirst to, ko šķita nekad neaizmirsīsi.... Izdzēst 10 dienas no savas dzīves, šodien šķiet, ka pusgads is tikai tāds mirklis. Bet bail, nedaudz bail, ka tas viss buus bijis velti. Vai kāds var tikt vainots, negluži. Nē, protams, ne. |
|
|
| Vējš sejā.... |
[6. Apr 2007|20:12] |
|
Pats grūtākais šodien bija izturēt bezvēju. Pietrūka smaržas un pat aukstuma. Istabā ir neciešams bezvējs... bet ārā tik stiprs un uzstājīgs vējš. Atkal nogurums un vēlreiz nogurums, laikam jau nakts pie vainas. Cik viegli atteikties no taa, ko biju ieplānojusu, bet nu esmu atkāpusies no plāna. Gribās atkārtoties, bet viss buus, viss buus... |
|
|
| Viss ir tikai tevis dēļ... |
[29. Mar 2007|17:14] |
Šķiet, es esmu iemīlējusies, iemīlējusies sarunā. Tajā kā Tu sakties uz manis, tajā kā klusē, tajā kā runā... Tieši piecos no rīta, mani izrauj no gultas sajūta, ka kaut kas nav labi. Nepatīkams sapnis, nē murgs tas nav. Vienkārši nemiers. Otrā diena, kad neesmu bijusu ārā. Tā tas laiks paies... 10 dienas un vēl pluss divas, nē tagad jau mīnus. Šo dienu laikā tikai divi pasākumu un visu pārējo laiku mācības... Un tad vēl parīs zīmīgi datumi un tad prom uz Zviedriju... Tad atpaklaj pie darba, pie tā bara ar aunu pierēm, kas cer, ka pēdējā mēneša laikā var ko iemācīties eksāmenam... Ja nu vien jūs neesat ģēniji, tad eksāmens jums nebūs pa spēkam. Un A līmenis, tikai sapņos ;) :P
Jā ļauna, un atkal meli, nē vairs nebūs melu, nebūs, nebūs.. Es vienk. gribēju uzmanību un būt princese, bet tas nav iespējams.... Nekādu melu, nekādu melu...
Un esmu es iemīlējusies, velns tevi parāvis.... |
|
|
| |
[18. Mar 2007|17:00] |
Sirsnīga saruna, tēmas par kurām nemēdzam runāt. Tik patīkami tā vienkārši gulēt un elpot, sajust elu, sajust smaržu un dzirdēt vārdus. Cik gan labi viņš mani pazīst, cik gan daudz es parādu, cik gan daudz es nenoslēpju. Cik gan labi ir kopā... Nē stop... Vakar nebija labi un aizvakar arī ne, jo lūk es vēlos ko vairāk, ko citu, ko neīstu, ko samākslotu.. kā filmā.. Es apjūku un tad meklēju ceļuu atpakaļ, lai nebūtu jāsaka stop.. Censties tas ir tā vērts, tik mazāk emociju, tik mazāk emociju. Citādi nav jēgas, nav jēgas it nekam...
Cik gan šīs dienas rīts bija nepareizs un man neraksturīgs (lai gan kā es zinu, ka tas ir tā un ne citādi??). Pulkstens 12 vēl nebiju izlīdusi no gultas un iztīrījusi zobus, tieši tādēļ manas acis vairs nekā daudz neredz.. Tā ir ka jau no paša rīta tās apgrūtina ar TV.
Beidzot šodien ķeršos pie lielā plāna kļūt laimīgai.. Man vajag tik maz, reizi nedēļa padzīvoties pie jūras, saulaunas dienas pavadīt ārā pie ezera, atsākt sportot, vairāk saules, mazāk neveselīgas pārtikas, vairāk smaidu, vairāk mācību, vairāk vēlmes patiešām būt skaistai, un beigt vienreiz domāt par mīlestību (laimei nav nekāda sakara ar mīlestību) - šķiet, ka es tam pat piekrītu... |
|
|
| Vienmēr... |
[6. Mar 2007|18:01] |
Vakardienas dīvainās sajūtas. Lācis, kas smaržo pēc VIŅA. Es šo smaržu noteikti būtu atcerējusies, bet tagad ik riezi lācēnu paņemot rokās, patīkamas trīsas pārņem visu ķermeni. Mēs neatvadījāmies, mēs vēl tiksimies.
Bet šonakt es izdarīju izvēli. |
|
|