| Katru dienu jāizdara, kas tāds, kas iepriekš nav darīts... |
[11. Apr 2007|15:47] |
|
Iedomājies, es aizsietu tev acis un vestu pie rokas, vai Tu man uzticētos?? Šodien matiem vējā plīvojot es gāju cauri vizbulīšu un pērno lapu laukiem, ik brīdi skatam pavērās, kas pilsētai un laikam neraksturīgs - enģelis bez galvas un 1891. Drīz jau dzīve mainīsies, drīz būs kārtība un saulainie vakari, kad pavisam izsalkušai pēc sarunām atgriezties mājās un no zandelēm izbērt jūrmalas smiltis. Drīz es atkla sākšu lasīt un aizmirsties. Drīz es atkla sapņošu veroties saulē cauri kļavas lapām un basām kājām iešu pa rasotu zāli. Zinu, ka būs drēgni un auksti rīti, bet tik un tā gribas to rasu, rasu, kas padara pļavas kā pērļu piebērtas.. Šodien šķiet, atkla esmu iemīlējusies... |
|
|
