| Prmā dienā kārtības.... |
[15. Apr 2007|16:19] |
Mani vairs nevar sazvanīt, mani vairs nevar noturēt un piespiest. Es pati eju un daru, es pati dejoju un pati izlemju. Neko manā dzīvē nenoteiksi. Tik, ja vēl tās mīlestības būtu mazāk, bet nē mīlestība ir un vēl pie tam tās ir daudz. Mam patīk.
Šodien pirmā laimes diena, kad būs kārtība, daudz kārtības un darāmā. Un atkla man patīk. Istaba smaržo pēc āboliem un tīrības, nē patiesībā pēc pavasara. Nākamnedēļ sākot ar pirmdienu būs jūra, beidzot. Beidzot laiks ir piemērots, lai nodotos smiltīm un saulei. Bet tagad mācības, gribas ciemos, bet ne šodien, varbūt pēs nedēļas, bet varbūt ne. Es beidzot negribu lūgties, izvēli atstājot tavā ziņā. Protams, es centīšos, bet ne tik ļoti, kā vēl pirms pāris mēnešiem. Kāpēc?? Tādēļ, ka es neteicu nē un man tas patika. Un vienmēr patiks...
Kādu grāmatu, jā jau drīz.. |
|
|
