| divas dienas, vēl tikai divas dienas.... |
[18. Feb 2007|18:43] |
Man šķita, ka esmu ļoti mierīga, nesatraukta, bet diemžēl jau pāris naktis pēc kārtas, mana sapņu valstība ir mainījusies. Daudz drūmu un tukšu ainu. Šīs ainas ir pārāk piesātinātas ar to, no kā ikdienā izvairos. Tie cilvēki, ko redzu, to vārdi, ko dzirdu tā ir daļa manas noklusētās ikdienas. Nekad iepriekš tie man nebija traucējuši nakts mieru, bet nu, tie ir atnākuši kā nesaukti viesi uz palikšnu. Viens mēnesi manas dzīves drīz būs galā, tad sāksies nākamais mēnesis, ko nevarētu viss nosaukt par dzīvi. Jo kas gan tā par dzīvi - gulēt, ēst un mācīties... Es vairs neredzu un nesatieku tos, kas ir/bija mana dzīve, es vairs nepagūstu to, kas vienmēr tika padarīts. Ik piektdienu tik neizsakāmi apokoliptiskā sajūta. Bet man tas viss tā pavisam nedaudz pat patīk...
Jo kādreiz tas viss beigsies un būs tās tumšās debesis pirms negaisa, būs tas klusum pirms vētras, būs dzīve, būs atkal dzīve... |
|
|
| Mīnuss viens.... |
[15. Feb 2007|23:29] |
| [ | Es.... |
| | Smiekli caur asarām | ] |
| [ | Skaņa |
| | Klusums, klusums un vientulība | ] |
Un atkal tie brīži, kad visu ķermeni pārņem drebuļi. Tu ļoti centies, lai sevi nenodotu, tik ļoti, ka rokas tomēr nodreb un bals nedaudz aizlūst. Vai sarunai, kuras doma ir skaidrāka par skaidru, bet tā nekādi neļaujas sevi ietērpt vārdos, vai šai sarunai maz bija jānotiek?? Jā/nē/varbūt... Starpcitu, tie ir mani trīs mīļākie vārdi.
Bet atgriežoties pie paša svarīgākā. Cilvēki nav laimīgi tikai tādēļ, ka viņi neļauj sev tādiem būt. Tikai tādēļ, ka tie uzstāda pārāk daudz noteikumu (issues that must be fulfilled in order to be happy). Jā tieši tā, un nevines to nevar apstrīdēt, jo mazāki ir sapņi, jo vieglāk tos piepildīt. Bet tie īstie sapņi, ko tu drīksti saņot, līdz notiek iepriekš minētā saruna, tie ir jāaizmirst.
Viens gads un divi nē. Es neesmu un nekad arī nebūšu īsti laimīga, vimaz šodien es esmu pilnīgi pārliecināt un vēl viens nē mani iznīcinās... |
|
|
| 14.02.2007 -- skaitļi izsaka visu |
[14. Feb 2007|18:35] |
Protmas, ka gribas ko darīt, vēl tikai 20 min. un varēs sākt.. Mācīties, mācīties un vēlreiz mācīties...
Ljoti silta un mājīga telpa, daudz dažādu smaržu un skaņu.. Šķiet, ka es noteikti atcerēšos to nejauko telefona melodiju un domu, par to, ka viņam ir labas atcis. Saruna par Spānijas dienvidiem, un klusā nožēla par to, ka tik maz atceros no ģeogrāfijas... Neviltota atklājība un uztraukums, kas vienā mirklī izgaisa... Ljoti garda tēja... Dīvainie smiekli... Jautājums, vai es zināšu?? Tāda bija tā pusotra stunda, kad drīkstēja aizmirsties un vienkārši smaidīt...
Kādēļ gan man būtu vajadzība par šo visu rakstīt publiski, kādēļ šīs domas ir jāuztic publiskai vietai??? Varbūt, ka tādēļ, ka es to neuztveu kā publisku vietu.... Vai nav vienalga???
Maza sarkana aploksnīte un atkal kāds iemesls apvaldīt dusmas... |
|
|
| Neliels satraukums.... |
[13. Feb 2007|22:28] |
Šodienas lielais atklājums/secinājums - man ļoti nepatīk bultas, kam nav piepildīts uzgalis... Tur kādam psihologam būtu, ko piebilst. Šodien visu dienu sāp galva...
Pirms brīža biju izdomājusi, ko es šodien rakstīšu, bet nu atkal domas neraisās.
Es saņēmu buču no VIŅA, un atkal viss sagriezās kājām gaisā. 30 min garā telefona saruna, kuras laikā mēģināju viņu visādā ziņā atbalstīt, lai gan man viņa atbildes lika aizturēt elpu un skaitīt līdz trīs un domās sev čukstēt, neņem to tuvu pie sirds, jo redz šī diena nav nekas īpaš - jā nav, bet vai tad uzmanības jebkad var būt par daudz???
Šodien nolēmu, ka ir jālabojas, vajag atrast sevi starp tām daudzajām sejām un sajūtām. Nolemt ir viens, bet vai es labošos, labošanās nozīmētu atteikšanos no tā, kas pagaidām ir mana ikdiena....
Mani atkla pārņem tā sajūta - ja nu viņš izlasa, ja nu viņš uzzin.. Es nekad tā īsti nebiju rakstījusi sev, sev pašai, bet nu vakar šķita, ka tagad to varēšhu darīt, viņš taču vairs neapmeklē šo lapu, jau tieši gads ir pagājis.. Neticu, ka viņš savas saspringtās dienas vidū pēkšņi uzdurtos šai lapai, neticu, bet tik un tā aizdomājos..
Un atkla mani pārņem tās domas, ka tik kādam neizdarīt pāri, ka tik kādu neaizvainot... Bet kādēļ??? Citi mani vienmēr aizkar, aizvaino... Es zinu cik tas ir nepatīkami, tādēļ negribu sāpināt citus - bet tie citi ir daudz stiprāki par mani... Kādēļ man par viņiem būtu jādomā...
Ir kāds cilvēks, no kura ņemt piemēru...
Rīt iešu dzert kafiju un daudz, daudz smieties, rītdienas pienāk, lai smaidītu... |
|
|
| |
[12. Feb 2007|21:50] |
|
Ir sagaidīts vēls vakars, kad pamazām sāk nākt miegs, bet nu ir īstais laiks sākt mācīties... Nekādi nevaru saņemties, jau tik ilgi sēžu pie mācību galda, tā pavisam bezmērķigi veroties datora ekrānā... Es nekādi nevaru izskaidrot savu nevēlēšanos, kas tik negaidīti un nevajadzīgi pārņem mani un negrib atstāt mani mierā, ļaut cīnities un turpināt iesākto... Vājš gribas spēks jeb pilnīga vienaldzība... Varbūt vienkārši kritikas trūkums... |
|
|
| Skaistie rīti.... |
[12. Feb 2007|19:51] |
| [ | Es.... |
| | busy | ] |
| [ | Skaņa |
| | Nickelback - Should have listened | ] |
Es vienmēr esmu mēģinājusi kādam izpatikt, kādu nenodod, vienmēr palīdzēt.... Bet kurš palīdzēs man, kurš nenodos mani... Pārāk bieži uzdotie jautājumi, uz kuriem nemaz nav atbildes... Šodien sēžot blakus cilvēkam, kuram tik ļoti gribas atdzīties, bet nedrīkst, bet nedrīkst un vēlreiz nedrīkst... Kādēļ viņš bez iemesla mēdz saņemt manas plaukstas??? Tā taču nedrīkst darīt, tā taču nedrīkst darīt... Mīlestība, jeb tomēr ne?? Patiesību sakot, man nepatīk riskēt, es negribu pazaudēt, to kas man jau ir, jo nevar jau zināt kā viss iegrozīsies....
"Un tad mēs tākā pāris iesim??" |
|
|
| |
[12. Feb 2007|19:46] |
|
Vai izdevās???? |
|
|
| |
[11. Feb 2006|19:13] |
|
ha ha |
|
|
| Dzīve |
[11. Feb 2006|18:54] |
|
Sveshas skaņas rīta agrumā, galvas saapes un nosalušas kājas, tāds bija šis rīts. Bet tas bija kas jauns un nebijis :P |
|
|
| |
[7. Okt 2005|22:44] |
Vakars, bijaam Siguldaa, Turaidaa, izstaigaajaam vinja beerniibas takas, tas bija patieshaam jauki.. Un peec tam naksniigas, zvaigzhnjotas debesis, migla un tik patiikams gaiss, smarzhas un.....
Es jūtos laimīga.... ;) |
|
|
| Jau augskola |
[10. Aug 2005|16:08] |
|
viens dziives posms ir noslēdzies.. veiksmīgi, pat ļoti veiksmīgi ir pabeigta vidusskola un nu es esmu iestājusies augskolā, nejau kaut kaadā, bet pašā labākajā =) Jāizdzēš šī vietiņa būs.. :) |
|
|
| Uja Uja |
[6. Feb 2005|00:53] |
Shodien atklaaju, ka neesmu vieniigais fenomens... Visas sievietes ir vienaadas, bet cik tomeer atshkjiriigas :)))
NU ko man jaasaak kraasoties un izaicinoshaak gjeerbties, aa un veel jamaacaas pozeet :)) he he he
Gan jau ar laiku, tikai pacietiibu, es veel netikai to raadiishu... =)))) |
|
|
| Tik sen nekas nav rakstiits.... |
[31. Jan 2005|17:20] |
Šīs bija burvīgas divas dienas, sestdien satikos ar Dainu un bijām pavisam aizraujoša pasākumā, kur varēja pārliecināties par savu nekā nezināšanu fizikas jomā.
Vakar biju uz kalna, hmm šodien tāds neliels stīvums kaulos, bet taa atpūta bija ļoti ļoti laba, es mīlu sniegu un kalnus, gribās vēl un vēl turp braukt.... Kad uzlabosies materiālais stāvoklis, jāmēģina tikt pašai pie sava ekipējuma...
Bet nu atkal ir jāpievēršas mācībām, šī būs dikti sirsnīga nedēļa, atkal ieskaites iesakites un vēl visādi darbiņi. man kā MSF direktorei šodien vēl atskaites bija jāiesniedz - izrādās esmu bilancspējīgs grāmatvedis =))
Bet tagad jātiek galāa ar kaujām Latvijas teritorijā Otrā pasaules kara laikāa.
P.S. ja nu gadījumā uzspīd veiksme, varbūt kāds nojums zin, kur ir iespējams dabūt inf. par sociālajiem atvieglojumiem, nodokļu atmaksām utt. kas pastāv Latvijā. Es citādāk esmu galīgi apmaldījusies visās šitajās birokrātijas padarīšanās..... |
|
|
| ...... |
[29. Dec 2004|10:06] |
|
Laiks star svētkiem, gaidīšanas laiks un ilgošanās pēs svētku vakariem, kad kaut kas notiek un apkārt ir jautri cilvēki, kas arī tevi pavelk līdzi.... |
|
|
| Tik sen nekā neesmu rakstījusi...... |
[15. Dec 2004|18:47] |
Jau kādu brītiņu prātoju par kādu jautājumu.... Vai par īstu draugu var uzskatīt to kuram nepatīk tava lūpuspīduma smarža.. Hmm, jā tie kas ir kaut kādā ziņā tuvi, bieži vien izvēlas vienādas lietas, un ja smarža nepatīk tad jau arī cilvēks nepatīk hmm, galīgie murgi...
Es esmu viens dīvainītis, kurš neprot savas emocijas savaldīt... |
|
|
| |
[16. Nov 2004|22:22] |
|
Pirmais sniegs, jauna matu kraasa, matu griezums, labs gariigais, sajuuta ka nav speeka, un hmm gribu rakstiit graamatu.... |
|
|
| |
[12. Okt 2004|22:05] |
|
Divu gadinju jubileja mums ar miiljumu =)) Dikti smuku rožu pušķi uzdaavināja, un vēl arī pārsteiguma moments, taks sagaidīija pie skolas, bet es nekaa nezinaaju :))) Taa vien gribās smaidīt ;))) |
|
|
| |
[30. Sep 2004|21:17] |
|
Ir jaamaak ieklausiities sevii, jo taa balls, kas muusos skan nekljuudiigi noraada uz pareizo pusi. Vai jums nekad nav radusies doma tur neiet, to nedariit, vai iedomaties par kaut ko un luuk peec briizha tu redzi tas arii notiek... Tas kljuust baisi, bet ar katru briidi par to paarliecinos aizvien vairaak.... |
|
|
| |
[16. Sep 2004|20:07] |
|
Man vienmeer viss ir ne taa kaa citiem, nu luudzu shodien kaa taads cilveeks no laukien aizeju pie nepareizaa daktera un uztaisu nepareizaas analiizes, par kuraam pie tam veel jaamaksaa.... hmm izkjirniiju sev vesalu dienu, bet ko lai dara tagad buus jaaiet veelreiz unn jaacer, ka pareizi speeshu iztulkot dakteres rakstito un ieieshu pareizajaa kabinetaa..... |
|
|
| |
[14. Sep 2004|20:24] |
Shodien esmu guvusi jaunu atdzinu "Nav sevisjkji svariigi, kas tiek teikt, svariigi - kas to saka!" Viktors Peljevins.
Izskataas, ka shonedeelj naaksies dziivoties pa dakteru kabinetiem, riit un pariit utt. Bet nu tad vismaz tiks vinji skaidriibaa, kas tad man iisti kaish... |
|
|