| 14.02.2007 -- skaitļi izsaka visu |
14. Feb 2007|18:35 |
Protmas, ka gribas ko darīt, vēl tikai 20 min. un varēs sākt.. Mācīties, mācīties un vēlreiz mācīties...
Ljoti silta un mājīga telpa, daudz dažādu smaržu un skaņu.. Šķiet, ka es noteikti atcerēšos to nejauko telefona melodiju un domu, par to, ka viņam ir labas atcis. Saruna par Spānijas dienvidiem, un klusā nožēla par to, ka tik maz atceros no ģeogrāfijas... Neviltota atklājība un uztraukums, kas vienā mirklī izgaisa... Ljoti garda tēja... Dīvainie smiekli... Jautājums, vai es zināšu?? Tāda bija tā pusotra stunda, kad drīkstēja aizmirsties un vienkārši smaidīt...
Kādēļ gan man būtu vajadzība par šo visu rakstīt publiski, kādēļ šīs domas ir jāuztic publiskai vietai??? Varbūt, ka tādēļ, ka es to neuztveu kā publisku vietu.... Vai nav vienalga???
Maza sarkana aploksnīte un atkal kāds iemesls apvaldīt dusmas... |
|