Sēdējām memītī - aizskrēja (aizleca?) garām zaķis, tam sekoja ezis, tad, ejot mājās (īstenībā dejojot, klausījos mūziku un lecu tik mājās), mežā smuki uz celma gulēja balts minka, centos nobildēt, bet nekas, protams, nesanāca, tad kalna galā bija suns, stāvēja un skatījās uz mani, norūcās un ar lielu līkumu apgāja man garām.