kopš pirmdienas sūrst kakls. centos to ignorēt (vienīgi vakaros nesanāca, jo, kad gāju gulēt, sāpes bija tik neizturams, ka nevarēju aizmigt), bet sāk vēl arī parādīties mirēja klepus un sāk tomēr likties, ka ignorēšana nav atveseļošanās pamatā. nē, nu varbūt arī nevajag iet skriet un braukt ar riteni, bet par tādiem sīkumiem es nedomāju. drīz atkal jālec uz velosipēda