Vecākiem mani vajadzēja nosaukt par Vienaldzīti vai Pohujīti, nu kaut kā tā. Pēdējā laikā man tiešām viss ir vienalga, daru, ko gribu, kad utt. Bet tas nav labi, jo es pilnīgi igonorēju sekas, uzspļauju citu cilvēku jūtām, nedomāju arī par sevi. Pēdējā laikā gruzos par vienu un to pašu visu laiku.
Gan jau atkal pāries līdz atradīšu, ko jaunu par ko gruzīties. :D