Jāatzīst, ka vakari, kad es novēlu veiksmīgu mājupceļu, pēc galda spēļu kapāšanas pie manis, ir daudz feināki nekā atnākšana mājās agri no rīta neko daudz nesaprotot.
Tikai mulsina tas, ka es kādam patīku šajā kompānijā, jo nezinu kā uzvesties. Tāda neērta sajūta, bet domāju, ka viņam vēl vairāk, kad kāds vēl pasmejās par to vai izsaka kādu komentāru.
Vispār man sāk daudz vairāk patikt tās mierīgās kompānijas. Kad cilvēki paņem vienu, divus vai vispār necik aliņus un tā forši pasēž. Nevis tik cik var panest un vēlāk vajag vēl kaut kur doties.
Interesanti cilvēki iepazīti, tas gan. Pavisam savādāki nekā tie ar kuriem parasti pavadu brīvo laiku. Prieks par to, jo tas tikai uz labu.

Gribās ēst, jo neesmu ēdusi kopš 16, kad uzzināju, kas ir kūkas krēma sastāvā. Jūtos lepna par sevi, jo man mājās ir svaigi žāvēta vista. Jāiet gulēt, lai ātrāk pienāk brokastis.
Bet es šodien daudz staigāju, pat pārsniedzu dienas mērķa 10000 soļus, bet kurš tad skaita..

galvenais ir runāt, jo kas zin, kas notiek otra galvā. var izrādīties, ka tās pašas domas nomāc.
šitas jau, protams, sen zināms, tikai pašai vajadzēja par to tā pamatīgi pārliecināties.
un tagad man ir noslēgta veiksmīga vienošanās par to, ka nekādas pārākās uzdzīves.
mācības, nākat nu šurp!