forši iet mājās ar diviem čaļiem, kas ir draugi un abiem patikt. bet nu jā, bik krīpīgi, kad sāk tevi stalkot pat ejot uz tualeti.
dzērām ar mončiju pirmo alu, kad mums jau lika iet mājās, jo bāru slēdza ciet. sākumā vispār nekur negribēju doties, bet mamma, kā parasti, pierunāja, bet neslikti, mājupceļš bija rēcīgs. man jau patīk, ka mani tagad uz maiņām pavada uz māju divi puiši vai arī abi kopā, bet pusceļā viens vienkārši nozūd :D

nereāli gribas atlaist, nebūtu rītdien svarīga diena, kad jākārto visādi dokumenti.. bet vismaz tas attur. tik kas zin, parasti jau no rīta baigais gribasspēks, bet vakarā jau citas domas.
klausos vēl kaut kādas huiņiņas