kā dažreiz gribas cilvēkiem šķaidīt seju :))

nesen bik sagruzījos, ka neviens mani pēdējā laikā nav aicinājis dejot, kad esmu aizgājusi uz kādu iestādi, bet vakar uzmanības pietika, ļoti aktīvi tiku izdancināta. šitā forši, ka nodomā vienu, bet beigās sanāk tā. uzreiz arī ceļas pašvērtējums (man tas nav no tiem labākajiem). vēl arī noslinkoju ar ģērbšanos, biju legingos (kurus uz ceļgala esmu salāpījusi, bet manas šūšanas prasmes ir briesmīgas), bet es vispār tādus nevalkāju, nezinu, kas uznāca, kaut kādā garā džemī ar koši zaļu jostu, ar nesaprotu, kur tāda manā skapī gadījusies.. esmu vēl pasākusi nēsāt lielo kalnu jaku, kura ir koši zilā krāsā. dažreiz brīnos par sevi