Gāju pa alfu tāda galīgi nekāda, jo pilnīgs besis, ņemot vērā, ka cēlos 5 no rīta, bet parasti ceļos ap 9, naudas ar nav, lai pastaigātu pa veikaliem, bet bez naudas riebjas to darīt (kaut gan jāatdzīst, ka pirmo reizi iegāju h&m tīri ziņkāres pēc, īpaši neko nepētīju, bet drēbes kā drēbes, bes es jau nemaz neko citu ar negaidīju), gribējās vēl ēst, bet nezināju, cik man daudz laika palicis, līdz sagaidīšu savu mājās vedēju. Tā nu klīdu vien uz priekšu un piepeši mani uzrunā, kāds pusis vārdā Jurijs, sakot, ka ļoti patīkami smaržo, ko es nenoliedzu, jo gājām tieši gar douglas veikalu. Iepazināmies sarokojoties. Viņš konstatēja, ka man ir aukstas plaukstas un teica, nē, apgalvoja, ka man esot arī auksta sirds. Es gan teicu, ka diez vai, bet man šķiet, ka viņš mani atkoda baigi ātri. Jautāja, ko es daru, kad atbildēju, ka studēju, tad uzreiz jau secināja, ka tātad neesmu no Rīgas, uz ko es piekritu un nogriezos uz ēstuvju pusi.
Rindu izstāvēju, bet tad jau man zvanīja, lai ejot laukā, paēst nepaspēju, bet Juriju vēl reizi satiku. Tā nu beidzās mana pazīšanās ar cilvēku, kurš ātri mani atkoda.