jaunais gads sagaidīts godam. žēl, ka nesatiku dažus cilvēkus, bet nu biju kopā ar vienu no svarīgākajiem cilvēkiem, kas man tagad ir. kaut gan nez.. bišk jau apncis tas diendienā. es jau zināju, ka ar mani tā būs. ceru tam tikt pāri un ka atkal viss būs labi.
pavadītas dažas dienas ar mazpilsētā. piedāvājums apiet apkārt pilsētai sākumā nelikās vilinošs, jo, nu apiet apkārt pilsētai ziemā, neliekas īpaši jauki, bet, kad tas apmēram pusstundā izdarīts, tad liekas, vai tiešām tas bija viss. paslidoju. vienīgā mana sportiskā aktivitāte brīvlaikā. esmu uzēdusi normālu riepu :(
tagad gaidu draudziņus un vienītī dzeru. nožēlojami, bet man vienkārši viss apnicis
es pat uzmetu normālu ignoru uz viņa sms. palieku par maitu pamazām pret viņu

ļoti gribas ierakstīt šo, lai neaizmirstu, cik stulbas esam bijušas.
aizbraucām uz Rīgu, ieballēt. sanāca jau kaut kā. bet man vislabāk atmiņā palicis kā mēs ar Ievu gājām meklēt vēl alu, nezinu cikos, kādos divos naktī, moš vēl vēlāk, bet tam jau nav nozīmes. nav neviena cilvēka, tikai divas urlas. pohuj. ejam klāt, jautājam kur lai dabonam alu. okeej. urlas jau mēdz būt ar laipni, krievi tak. latviešu valodu ne sūda nejēdza, nu ok, bišķiņ. tāpat kā angļu. aizveda mūs uz zilo dimantu, tur Ieva daboja mistisku alu, bet nu alus paliek alus. veda mūs cauri parkiem, māju pagalmiem, paveicās, ka mūs neizvaroju vai neapzaga.

man patīk tā sajūta atkal pabūt vienai. kaut arī tikai savā istabā. gandrīz jau piecas stundas. šķiet daudz :O
rakstāmais uznācis