ļoti gribas ierakstīt šo, lai neaizmirstu, cik stulbas esam bijušas.
aizbraucām uz Rīgu, ieballēt. sanāca jau kaut kā. bet man vislabāk atmiņā palicis kā mēs ar Ievu gājām meklēt vēl alu, nezinu cikos, kādos divos naktī, moš vēl vēlāk, bet tam jau nav nozīmes. nav neviena cilvēka, tikai divas urlas. pohuj. ejam klāt, jautājam kur lai dabonam alu. okeej. urlas jau mēdz būt ar laipni, krievi tak. latviešu valodu ne sūda nejēdza, nu ok, bišķiņ. tāpat kā angļu. aizveda mūs uz zilo dimantu, tur Ieva daboja mistisku alu, bet nu alus paliek alus. veda mūs cauri parkiem, māju pagalmiem, paveicās, ka mūs neizvaroju vai neapzaga.