Esmu ceļā uz Kuldīgu, jūtu, ka būs dirsā brauciens. Tētis piepeši paziņo, ka būs vēl ceļabiedri, tātad pilna mašīna ar pendžām. Starpcitu, šķiet, ka viņam normāla 40gadnieku krīze. Visus uzvelk, viss man besī. :) sāku nožēlot, ka gribēju piedalīties tajā skrējienā, tāpat būs sūdīgs rezultāts. Mierinu sevi ar domu, ka to daru sava prieka pēc.