Kurvjzieža kontemplācijas

Cita starpā - vakar noskatījos "Mamma mia!", un ar pilnu pārliecību apgalvoju, ka tas ir burvīgi mīlīgs mūzikls, ideāli piemērots sieviešu dzerstiņiem, kad gribas draudzeņu kompānijā pašņukstēt par mirkļa steidzīgumu un no jauna noticēt laimes iespējamībai, mīlestībai, veiksmei, sieviešu draudzībai un mātes-meitas abpusējai sapratnei. Absolūti nepretnciozs, žanram atbilstīgi naivs sižets, skaista daba, skaisti cilvēki, lieliska M.Strīpa, neslikts Brosnans un Fērts, turklāt ABBAs mūzika, pilna bērnības atmiņu.
Rekomendēju. Tikai nevajag pirms tam noskaņoies baudīt Mākslu.

Šodien esmu šo to padarījusi.

* Esmu izvilkusi Šarloti no pagraba šahtas, iztrenkājusi viņu pa pagalmu, pamīšus saucot: "nāc šurpu, mazais mīļumiņ!" un "noķeršu to sīko draņķi - nodīrāšu!", kamēr beidzot apdullušais murmulis atjēdzās un sāka atšķirt mani no pārējās Ļaunās, Bīstamās Ārpasaules, lai, žēli pīkstēdams, trauktos pie manis glābiņu meklēt. Kopumā atrakcija mums ilga aptuveni stundu. Ienesta virtuvē, Šarlote uz nervu pamata izrija divas bļodiņas sausās barības, iešāva Emīlijai pa ģīmi un atplīsa klubkrēslā.

* Pēc tam sagaidīju Glābēju, kas izskrūvēja saplēstās lampiņas patronu. Piecas minūtes darba un nekādu asiņu. Labi tomēr, ka pasaulē ir vīrieši. Un ka viņiem ir plaķenes.

( pats trakākais )

Šķiet, diena nav nodzīvota velti.