Kurvjzieža kontemplācijas

krii

26.3.09 22:59

Man ļoti pietrūkst tā nekaunīgā cīņasspara, kas palīdz realizēties citiem, tikpat netalantīgiem cilvēkiem. Manai trauslajai pašapziņai vajag aplausus, lai es ko darītu. Kritiku es uztveru kā pamudinājumu nevis pierādīt viņiem visiem!!!! par spīti!!!, bet gan klusējot aizvākties un nekad vairs nemēģināt.
Un tā nu ir sakrājies gana daudz lietu, kuras varbūt būtu izdevušās ar otro vai sešpadsmito reizi. Bet to mēs nekad neuzzināsim.

• 7 raksta
• ir doma

• krii

  26.3.09 23:34

  

  Šobrīd nekas, es tikai trenējos gruzīties par svētdienu - izgāšanās gadījumam.:) Atsvaram varu piebilst, ka man ir arī triumfa scenārijs, bet tas nevedināja uz tik vispārīgām pardomām.:)

  • Atbildēt
  • Iepriekšējais
  • Diskusija

  • kuminjsh

    26.3.09 23:38

    

    ;DDD
    Vispār man ir līdzīgi. Vienīgais, kas man reizēm liek 10x kaut ko pārdarīt, ir vēlēšanās pierādīt sev (un vienīgi sev), ka es tak varu!;) Ja man ir skatītaji, es nekad otru reizi nedaru, tb skatītajiem es rādu tikai lietas, par kuram 100% zinu, ka izdosies!;D

    • Atbildēt
    • Iepriekšējais