Tīrīju fotoaparāta atmiņas karti un sapratu, ka gribēšu uzrakstīt par pērnvasaras Armēniju, par "samij maļeņkij barašek" uz ceļmalas krodziņa šķīvja, par upurdzīvnieku kautķermeņiem klosteru pagalmos, par Mitras templi Garni ciematā, par Hor-Virabas kriptām un vīru ar pasaulē diženākajām ūsām, par aitu un arbūzu pilnajām piekabēm, par stopošanu smilšainos lauku ceļos, par Sevana forelēm un dumjo vai varbūt vienkārši dīvaino Melāniju, par slapjo Dilidžanu, kas atgādina Siguldu, par armēņu kāzām, par vīna dzeršanu uz debeszili krāsota soliņa rūpnīcas priekšā, par Ararata smailo krūti, debesīs ietriekušos, par Kristus Pankreatora acīm, kas raugās tevī no 6.gadsimta freskām, par vīnogu kristīšanas svētkiem, par hašlabu un pasaulē labāko araku ("abižaješ, daragaja, - menše semidesjatji gradusov ņi delajem"), par sagrautajām Nahičevanas svētnīcām un azerbaidžāņu draugiem, par lauka malā čieptiem tomātiem un melonēm, par putekļiem uz mēles un sauli pakausī.
Kaut ko no tā visa es uzrakstīšu sīkāk.
Bet jūs aizbrauciet, - tur ir labi!
Kaut ko no tā visa es uzrakstīšu sīkāk.
Bet jūs aizbrauciet, - tur ir labi!