atcerējos Sartru
Elle - tie ir citi, elle - tie esat jūs visi, arī tie no jums, kurus es mīlu un kuri mīl mani, varbūt tie pat visvairāk; katrs no jums ir greizais spogulis, kurā es redzu sevi kariķētu, smieklīgi vai atbaidoši izspīlētām manām mīļajām vājībām, katrā no jums es kaut ko varētu ienīst, atrast par kaitinošu kā nātre, kas iedzeļ krūmosčurātājas dibenā; jūsu augstprātība noliedz manējo, jūsu kompleksi izsmej manus, it visā, kas man svarīgs, jūs vai nu nespējat novērtēt vai pārspējat mani, jūs visi esat mans pašportrets, smieklīgā daudzšķautņu mozaīkā.