![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
Vakar pirms iemigšanas domāju, ka derētu tak saņemties un tad, kad būs beidzot izmēzta pagaidām neapdzīvotā trešā istaba (jau divus gadus ilgstošs projekts), saulainajā pusē derētu ieviest puķpodus ar garšaugiem. Jo esmu par slinku, lai pirms katras salātu taisīšanas skrietu uz tirgu iepirkt bazilika, kinzas, selerijas, pētersīļu un diļļu buntītes, bet kaltētie garšaugi jau ir pavisam kas cits. Un tajās buntītēs vienmēr ir vairāk kā nepieciešams vienas sievietes vienai ēdienreizei, bet pēc divām dienām tie jau vairs nav svaigi garšaugi, tie ir labākaja gadījumā - sakaltuši un iemetami kādā zupā vai sautējumā, sliktākajā - iepuvuši un metami ārā.
Bet tad es atcerējos visus lakstaugus, kas pēc pāris nedeļām manās mājās ir sadzltējuši, noļukuši un miruši - ceru, ka devušies iesakņoties kādā no paradzīzes dārziem, lai Dieviņs dāsni laista viņu saknītes! - un nopūtusies atmetu šo domu. Varbūt iespraudīšu sīpolu ūdens glāzē, lai dzen lokus.
Bet tad es atcerējos visus lakstaugus, kas pēc pāris nedeļām manās mājās ir sadzltējuši, noļukuši un miruši - ceru, ka devušies iesakņoties kādā no paradzīzes dārziem, lai Dieviņs dāsni laista viņu saknītes! - un nopūtusies atmetu šo domu. Varbūt iespraudīšu sīpolu ūdens glāzē, lai dzen lokus.
Vispār jau laikam taisnība - jāpadomā drīzāk par uzglabāšanas metodēm, nevis tik daudz jāieklausās savā vientulīgajā zemkopja gēnā, kas atmostas tikai nakts klusumā pa reizei daudzos gados.:)
Kā cilvēks, kas pēc zaļumiem un ogām aizbrauc uz laukiem reizi divās nedēļās, varu teikt par šo izstrādājumu tikai vislabākos vārdus.
Vai var uzzināt, kura tā cibiņa?