Kurvjzieža kontemplācijas

Krāšņais Kurvjziedis

Previous Entry Add to Memories Tell A Friend Next Entry
Sasodīti ātri kaimiņcibā parādījās un pazuda brīnumjauks ierakstiņš par amerikāņiem, kas saēdušies ģenētiski modificētu partiku, no kā viņiem parādījies kartupeļa gēns un palielinājušies aptaukošanās orgāni.

Negribēju, lai mans viedoklis, kuru nepaguvu pievienot komentārā, iet zudībā, tāpēc ierakstīšu to šeit.

Jessss!
Man noteikti arī ir kartupeļa gēns kaut kur vēderā - piesūcies pie kuņģa gļotādas, es domāju. Tagad tik jāgaida, vai mani pavasarī ietupinās, vai rudenī novāks!

Un vēl man noteikti ir sivēna gēns no Ziemassvētkos apēstā šņukura - klejo pa limfu un meklē, kur ieligzdoties.

Katrā ziņā - apēdamo gēnu teorija mani šarmē neizsakāmi vairāk kā bērnības šausmu stāsti par žīdu macām, kas iejautas kristiešu zīdaiņu asinīs un citas jaukas lietas. Un nebeidz pārsteigt doma, cik gan analfabētiskiem jābūt cilvēkiem, kas NOPIETNI spēj lasīt šādas ziņas.

P.S. Visjaukākais šajā stāstā laikam ir vārdu savienojums "aptaukošanās orgāni".:))))
  • Par mucām lāga neatceros, bet bija kaut kas par asiņu atsūkšanu kapos ievestiem svaigiem līķiem.:)
    Nē, kur nu ģimene - tie bija pagalma šausmu stāsti, sēžot tumšā štābiņā.:)

    Mūsdienu bērni tagad var ziemas vakaros stāstīt par "vienu amerikāņu meiteni, kas apēda kartupeli, bet tam kartupelim iekšā bija ģenētiski modificēts gēns, un, kamēr viņa gulēja, tas gēns viņai vēderā uzpūta aptaukošanās orgānus, viņa kļuva ļoti, ļoti resna, šausmīgi pirda un beigās nomira".
Powered by Sviesta Ciba