Janvārī strādāju un nīkuļoju.
Februārī turpināju strādāt un nīkuļot.
Marts bija baismīgs, visapkārt ļaudis mira un slimoja, pārdzīvoju Krīzi (nevis kaut kādu sūda ekonomisko, bet tādu pa nopietnam, teiktu, ka dvēselisko, ja ticētu, ka man ir dvēsele), visu mazlietiņ saglāba Gruzijas ceļojums un daudz, daudz vīna. Ā, un tad vēl bija mana dzimšanas diena tieši Lieldienās ar sniegu virs ceļiem. Un bēres bija, un mantojuma dalīšana. Tāds negants mēnesis, skarbs savā skarbumā(c)S.
Aprīlī, mazuliet bēgdama no visa, kas skumdinājis, aizbraucu uz Turciju, - sākās vasara. Silti, garšīgi un skaisti. Dzīve izlikās sakārtojusies.
Maijā bija sastrēgums darbā, beidzot uzzināju, kā tas ir, kad no stresa sākas kuņģa sāpju lēkmes. Naktīs lēcu sēdus ar sajūtu, ka esmu sarijusies stikla šķembas. Bet pārgāja, redz! Un visas draudošas nepatikšanas smuki pārauga veiksmīgi atrisinātā problēmā.
Jūnijā biju laimīga un iedvesmota, jo īpaši ap Jāņiem. Ziedi, maģija un draugi.
Jūlijā sauļojos, imitēju darbu un dzēru vīnu.
Augustā bija divi referendumi un Armēnija. Nekam citam neatlika ne laika, ne vietas. Bet man ļoti patika. Gan referendumi, gan Armēnija.
Septembrī aizgāju no darba. Sen nebiju jutusies tik iedvesmota un laimīga. Dziedādama vārīju tkemali, cepu jēriņus un uzņēmu viesus.
Oktobrī sāku mācīties. Entuziasms un prieks. Toties mājās kļuvu aizvien slinkāka un slinkāka.
Novembrī slinkums progresēja, labi, ka man ir pietiekami daudz draugu, kas neļāva galīgi pārvērsties kāpostgalvā.
Decembris. Mazliet Briseles, ļoti tumšs un daudz vilinošu nākotnes plānu.
Kopumā - gads vērtējams pozitīvi.
Mājas tās pašas, mīla tā pati, dzīvnieki tie paši, draugi tie paši. Un darbs jaunajā gadā būs cits. Kas var tikai priecēt.
Nebīsties ne mirkli!
Re: Nebīsties ne mirkli!