Kurvjzieža kontemplācijas

Fobija

krii

17.5.04 13:54

Un vēl man ir paniskas bailes, ka mani varētu aizmirst. Es knapi valdos, lai katram nepalūgtu - tikai neaizmirsti mani, apsoli, labi!
Un es gribu kaut kā inficēt cilvēkus ar savu sentimentu, lai arī viņiem no ielu stūriem, kokiem, dziesmām vai smaržām pēkšņi uzlec skaustā kāda atmiņa par mani.
Un es gribu atstāt kādas astrālā ķermeņa daļas nospiedumu katram, ar ko gadījies sastapties. Bet - nu jā - tas taču viss ir tik egoistiski un sīki. Protams, ka mani drīkst aizmirst.:(

• Garastāvoklis:: neirotiska
• Mūzika: drebuļi

• 18 raksta
• ir doma

• krii

  17.5.04 14:04

  

  Ehhh, vienreiz jau nāksies...:)

  • Atbildēt
  • Iepriekšējais
  • Diskusija

  • oi

    puce

    17.5.04 14:09

    

    par šo tēmu man ir ārkārtīgi mīļš kāda gudrā (man liekas, ka Marka Tvena) teiciens - "no nāves nav vērts baidīties - kad esmu es, tad nav nāves, kad ir nāve, tad nav manis." viss ir ļoti vienkārši.
    
    bet kā iemesls aizdomāties par Mūžīgo :-))) - nekādas vainas.

    • Atbildēt
    • Iepriekšējais
    • Diskusija

    • Re: Aha, citāts labs!

      krii

      17.5.04 14:13

      

      Man domāt, ka pirmavots bija Epikūrs vai kaut kas tikpat sens...bet labs neatkarīgi no autora.:)

      • Atbildēt
      • Iepriekšējais