Kurvjzieža kontemplācijas

shelly man atgādināja, ka es arī reiz nopietni domāju par brīvprātīgā darbu Āfrikā. Mani atvēsināja tikai nepieciešamība 2/3 no misijas laika pavadīt stulbā, aukstā, garlaicīgā Dānijā, lai vispirms gatavotos misonēšanai un pēc tam analizētu rezultātus. Sasodīts, ja es esmu gatava uz vairākiem mēnešiem pamest savas mājas, savus kaķus un savu mīļoto vīrieti, tad tikai un vienīgi, lai tīkamos klimatiskos apstākļos darītu ko jēgpilnu, nevis, lai barotu mietpilsonisku ziemeļnieku veidotas NVO. Tā es toreiz izlēmu, un tā es domāju joprojām.

Šobrīd mani reizēm uzrunā "Sarkanā Krusta" meklējumi pēc brīvpratīgajiem - jo īpaši sievietēm - kas varētu strādāt Irākā, Afganistānā vai Gruzijā. Ļoti labi spēju iedomāties sevi, pārvaram dizentēriju kādā putekļainā tuksnesīgā ciematā, auklējot melnīgsnējus bērneļus un mierinot izvarotas grūtnieces. Ja līdz decembra sākumam neviens nebūs mani sagribējis kā darbaspēku Latvijā, šī vīzija var arī iemiesoties.


Bet vispār kursos es šodien sapratu, ka mans sapņu darbs varētu saistīties ar kruīzu kuģiem. Sasodīts, kāpēc gan es savulaik neizlēmu studēt medicīnu vai kaut radiofiziku!