![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
Noskatījos šo: http://armenianaffairs.blogspot.com/200
Tagad ir sajūta, ka jāielien dušā, lai noskalotu šausmas, sāpes un asinis. Es gan parasti neesmu tik viegli ietekmējama, man pietiek - es pat nezinu, kā, cinisma vai gaumes - lai neuzķertos uz tīšu raudināšanu, un uz parastajiem gājieniem, ar ko paņem lielo vēsturisko traģēdiju hronisti, jo īpaši to, ka tev ļauj iemīļot cilvēciski simpātiskus varoņus, lai pēc tam tavu acu priekšā viņus naturālā tiešumā pa vienam vien nogalinātu. Asiņu plūdi Gibsona "Kristus ciešanās" vai "Apokalipsē" man radīja mazāk emociju, nekā pašas sagrieztais pirksts, bet tagad ir pavisam citādi, nezinu, vai tāpēc, ka filma daudz talantīgāk radīta, vai es šodien tāda, dzīvāka un sāpošāka kā parasti, taču pēcgarša velk uz raudienu. Un piedodiet, visi mani turku draugi, un piedodiet, visi mani armēņu draugi.
Tagad ir sajūta, ka jāielien dušā, lai noskalotu šausmas, sāpes un asinis. Es gan parasti neesmu tik viegli ietekmējama, man pietiek - es pat nezinu, kā, cinisma vai gaumes - lai neuzķertos uz tīšu raudināšanu, un uz parastajiem gājieniem, ar ko paņem lielo vēsturisko traģēdiju hronisti, jo īpaši to, ka tev ļauj iemīļot cilvēciski simpātiskus varoņus, lai pēc tam tavu acu priekšā viņus naturālā tiešumā pa vienam vien nogalinātu. Asiņu plūdi Gibsona "Kristus ciešanās" vai "Apokalipsē" man radīja mazāk emociju, nekā pašas sagrieztais pirksts, bet tagad ir pavisam citādi, nezinu, vai tāpēc, ka filma daudz talantīgāk radīta, vai es šodien tāda, dzīvāka un sāpošāka kā parasti, taču pēcgarša velk uz raudienu. Un piedodiet, visi mani turku draugi, un piedodiet, visi mani armēņu draugi.