Noskatījos šo: http://armenianaffairs.blogspot.com/200 6/03/farm-of-skylarks-taviani-brothers_1 2.html
Tagad ir sajūta, ka jāielien dušā, lai noskalotu šausmas, sāpes un asinis. Es gan parasti neesmu tik viegli ietekmējama, man pietiek - es pat nezinu, kā, cinisma vai gaumes - lai neuzķertos uz tīšu raudināšanu, un uz parastajiem gājieniem, ar ko paņem lielo vēsturisko traģēdiju hronisti, jo īpaši to, ka tev ļauj iemīļot cilvēciski simpātiskus varoņus, lai pēc tam tavu acu priekšā viņus naturālā tiešumā pa vienam vien nogalinātu. Asiņu plūdi Gibsona "Kristus ciešanās" vai "Apokalipsē" man radīja mazāk emociju, nekā pašas sagrieztais pirksts, bet tagad ir pavisam citādi, nezinu, vai tāpēc, ka filma daudz talantīgāk radīta, vai es šodien tāda, dzīvāka un sāpošāka kā parasti, taču pēcgarša velk uz raudienu. Un piedodiet, visi mani turku draugi, un piedodiet, visi mani armēņu draugi.
Tagad ir sajūta, ka jāielien dušā, lai noskalotu šausmas, sāpes un asinis. Es gan parasti neesmu tik viegli ietekmējama, man pietiek - es pat nezinu, kā, cinisma vai gaumes - lai neuzķertos uz tīšu raudināšanu, un uz parastajiem gājieniem, ar ko paņem lielo vēsturisko traģēdiju hronisti, jo īpaši to, ka tev ļauj iemīļot cilvēciski simpātiskus varoņus, lai pēc tam tavu acu priekšā viņus naturālā tiešumā pa vienam vien nogalinātu. Asiņu plūdi Gibsona "Kristus ciešanās" vai "Apokalipsē" man radīja mazāk emociju, nekā pašas sagrieztais pirksts, bet tagad ir pavisam citādi, nezinu, vai tāpēc, ka filma daudz talantīgāk radīta, vai es šodien tāda, dzīvāka un sāpošāka kā parasti, taču pēcgarša velk uz raudienu. Un piedodiet, visi mani turku draugi, un piedodiet, visi mani armēņu draugi.
jā.
Ek, es jau sen kā neskatos tāda tipa dokumentālas filmas, es pat nevaru palasīt tādas grāmatas. Jo, to ko aiztaupa režisora vai autora talanta trūkums vai atturība, pilnībā kompensē mana iztēle. Gan jau ar laiku tas pāries, jo vispār - sodība, kad interesē vēsture, bet grūti to uztvert attālināti.
Re: jā.
Kā mums teica viena jauka Karabahas kundzite, kad braucām mikriņā no Erevānas uz Kapanu, - "Naids pret turkiem mums ir ne vien vēsturiskās, bet arī ģenētiskās atmiņas mantojums."
Esmu gatava respektēt un cienīt viņu naidu - tomēr mani interesē vēsturiskais konteksts. Un man ir ļoti žēl, ka turku versija par notikušo mums ir daudz mazāk zināma.