Kurvjzieža kontemplācijas

Krāšņais Kurvjziedis

Previous Entry Add to Memories Tell A Friend Next Entry
Noskatījos šo: http://armenianaffairs.blogspot.com/2006/03/farm-of-skylarks-taviani-brothers_12.html

Tagad ir sajūta, ka jāielien dušā, lai noskalotu šausmas, sāpes un asinis. Es gan parasti neesmu tik viegli ietekmējama, man pietiek - es pat nezinu, kā, cinisma vai gaumes - lai neuzķertos uz tīšu raudināšanu, un uz parastajiem gājieniem, ar ko paņem lielo vēsturisko traģēdiju hronisti, jo īpaši to, ka tev ļauj iemīļot cilvēciski simpātiskus varoņus, lai pēc tam tavu acu priekšā viņus naturālā tiešumā pa vienam vien nogalinātu. Asiņu plūdi Gibsona "Kristus ciešanās" vai "Apokalipsē" man radīja mazāk emociju, nekā pašas sagrieztais pirksts, bet tagad ir pavisam citādi, nezinu, vai tāpēc, ka filma daudz talantīgāk radīta, vai es šodien tāda, dzīvāka un sāpošāka kā parasti, taču pēcgarša velk uz raudienu. Un piedodiet, visi mani turku draugi, un piedodiet, visi mani armēņu draugi.
  • jā.

    Pie tam, ja ņem vērā, ko izcietuši visi tie cilvēki, mūsu ciešanas ekrāna priekšā vienalga ir tik niecīgas.
    Ek, es jau sen kā neskatos tāda tipa dokumentālas filmas, es pat nevaru palasīt tādas grāmatas. Jo, to ko aiztaupa režisora vai autora talanta trūkums vai atturība, pilnībā kompensē mana iztēle. Gan jau ar laiku tas pāries, jo vispār - sodība, kad interesē vēsture, bet grūti to uztvert attālināti.
    • Re: jā.

      Man bija svarīgi saprast, cik dziļš ir abpusējais naids. Un tagad es zinu, ka, ja viena no pusēm dzīvo ar atmiņām un pārliecību, ka viss bija tā, kā ir šajā filmā, bet otra puse, - ka viss bija gluži citādi, tad vairs nav svarīgi, cik un kādus faktus, katrs no viņiem var salipināt savas pārliecības aizstāvībai. Ir pilnīgi skaidrs, ka naids dzīvos vēl paaudzēm un varbūt pat gadsimtiem ilgi.
      Kā mums teica viena jauka Karabahas kundzite, kad braucām mikriņā no Erevānas uz Kapanu, - "Naids pret turkiem mums ir ne vien vēsturiskās, bet arī ģenētiskās atmiņas mantojums."
  • Tais pāris reizēs, kad mēģināju drusciņ par šo tēmu runāt ar turku draugiem, sapratu, ka šo tēmu aiztikt nevajag - jo arī tur ir savi argumenti, un tā nu viņi naidā apmetušies uz palikšanu. Tas ir tāpat kā latviešu krievu naids daudziem asinīs, un racionāla pamatojuma nav - jo tās ir citas paaudzes, kas ir cietušas, bet atriebības jūtas ir nodotas tālāk.
    • Tieši tā, ar viņiem par to runāt ir grūti, un tas, kas ir starp viņiem, manuprāt, ir daudz nopietnāk, nekā visas latviešu un krievu nesaprašanās.
      Esmu gatava respektēt un cienīt viņu naidu - tomēr mani interesē vēsturiskais konteksts. Un man ir ļoti žēl, ka turku versija par notikušo mums ir daudz mazāk zināma.
      • Tas jā. Pašiem gan prasīt nav jēgas, jo kad Selimam, par piemēru, tā nevainīgi uzrasīju, kas jums ar kurdiem, viņš man atbildēja - kādi kurdi? Nav nekādu kurdu, tie tikai tur daži turki, kas sazin ko sadomājušies, bet nu gan tie tiks atpakaļ mātes Turcijas klēpī:)
Powered by Sviesta Ciba