Kurvjzieža kontemplācijas

Krāšņais Kurvjziedis

Previous Entry Add to Memories Tell A Friend Next Entry
Paštaisnā, viegli uzliesmojošā Cibas sabiedrība - apmāta ar vēlmi definēt un klasificēt, lai pēc tam šīs definīcijas un klasifikācijas kaislīgi noliegtu.
Man vienmēr bijis bail no agresijas un rupjības - sīka un paviegla esmu - tāpēc drošāk laikam būtu pamest šo vietu uz visiem laikiem. Vai radīt sev alternatīvo žurnālu - tādu, kura rakstītājai (vai rakstītājam?) nav un nevar būt nekāda veidokļa nedz par politiku, nedz vīriešu-sieviešu attiecībām, nedz to draņķa kulināriju (ak, jā - es arī vakar vārīju tkemali, dikti maz sanāca, daļa plūmju bija sākušas bojāties, bet supergardi, pati arī vakar un šorīt brokastīs visu izēdu, būs atkal uz tirgu pēc plūmēm jāiet!). Varbūt savus eksaltētos saulrietu aprakstus varēšu čubināt dieva mierā, bez kādiem kašķiem.
Joprojām ļoti cienu tos, kuri pamanās šeit neaizvainot nevienu un paši nesacepties ne par ko.
  • Tas pats jau notiek arī ārpusē. Vien ārpusē komunikācija nav tik intensīva - vai tad tev ārpus cibas ir iespēja ik dienu izdiskutēties par vairākām tēmām ar pārdesmit dažādiem ļautiņiem?
    Tādēļ arī tāda esence, tādēļ tas viss tik pārspīlēti.

    Jā, man arī krīt uz nerviem - bet nu pēdējais laix pierast :)
    • Ārpuscibas komunikācijā vairums cilvēku mani raksturo kā "ļoti miermīlīgu, pacietīgu un spējīgu nogludināt konfliktus" , kas šeit ir par ārprātu, es vairs nesaprotu.
      • Atceries vēl arī to, ka puse no žogvāverēm [(c) takš bija tavs?] cibā ir spējīgas žulti sviest pa labi & pa kreisi, tajā pašā laikā, ja būtu to visu IRL jāsarunā, bixiņas piečurātu.
Powered by Sviesta Ciba