Kurvjzieža kontemplācijas

Nu, ja - klāt jau tu esi!

Krāšņais Kurvjziedis

Nu, ja - klāt jau tu esi!

Previous Entry Add to Memories Tell A Friend Next Entry
Agrs rudens, un skaistums un miers. Ir atnācis tas brīdis, kad dienas laikā, siltā mašīnā braucot caur pilsētu, tu vēro koku lapas un pēkšņi sajūti, ka naktis ir jau aukstas, satumst agri, un tepat dažus simtus metru tālāk gaidīs pīlādzis, sarkans kā velns.
No rītiem ir bieza migla, kaķi mani vairs nemodina piecos, viņi murrā un tinas zem segas - vēl mirklīti, vēl palaiskoties.
Zobos neizzūd skābena ābolu garša, māja smaržo pēc ceptiem dārzeņiem, viss ir tik mīļi un pareizi, arī es pati, tik mierīga, tik ļoti saskaņā ar zemes un debesu gribu.
Vasara ir pagājusi, skaista un laimīga. Tā sākās man Čanakkalē, aprīļa vidū, ar akācijām, ar mazajiem, krodziņiem, skatu uz Marmora jūru, ar magonēm aizaugušo Troju. Tātad, četrarpus mēnešu ziedu un saules, turklāt, pateicoties Armēnijai, arī divas nedēļas pavisam siltas saules, mazliet nokaitētu klinšu un briestošu arbūzu. Tagad esmu gatava rudenim, "Arsenālam", lielām kakao krūzēm no rītiem, sautējumiem, kas, smaržodami pēc trejdeviņām garšvielām, burbuļo krāsnī, agri tumstošiem vakariem ar sarunām un mīlēšanos, un tam visam klāt - sporta zāle un darba intervijas vismaz trīsreiz nedēļā.
Es jau tagad mīlu šo rudeni, patiesi, patiesi.
  • Un tad pirmā pamatīgās salīšanas/pārsalšanas reize šīs domas steigšus maina:)
    • Nē, ja laikus nonāc mājās un tur ir silti, un var iegāzties karstā vannā un uzdzert balzamu ar karstu tēju, tad viss turpina būt forši.
      kaut gan, jā - lietus ir Latvijas rudeņu ļaunākā stihija.
      • Nu, tie brīži, kad nupat notikusi reanimēšanās no aukstuma un slapjuma, tik tiešām ir forši. Esmu īdzīga, jo man ir auksti jau tagad.
Powered by Sviesta Ciba