![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
Kad, tikko ielidojusi no Armēnijas, pārrados mājās, kaķi mani sagaidīja priecīgiem sprauslājieniem, patrinās gar kājām un tūdaļ apkrita vēkšpēdus, lai kasu viņu vēderiņus. Šarloti kasīju, šķiet desmit minūtes no vietas, viņa gulēja uz muguras, nekustīga, stīvām, izplestām ķepām, un tikai skaļa, skaļa murrāšana liecināja, ka viņa ir dzīva. Un laimīga.