Man kā būtnei, kas nav spējīga uz reliģiozām jūtām (kas, protams, neizslēdz spēju izvērsti spekulēt ar jēdzieniem "sakrālais", "transcendentālais", "transcendentais", utt., gūstot no tā zināmu baudu)ceļojumi vienlaikus atdzīvina ko līdzīgu mistiskajai pieredzei. Mani absolūti laicīgie, simtprocentīgi profānas būtnes ceļojumi veic līdzīgas funkcijas kā svētceļojumi, uz kuriem es neesmu spējīga - nu, tur visādas kvazi-iniciācijas, identitātes konstruēšana, un citas lietas. Tādēļ es nemaz nebrīnos, ja ceļā ar mani notiek brīnumi, ha!
Ai, bet uz kurieni tik negribas, ja tā padomā!