Aizdomājoties par visām tām kratīšanām, paskatījos uz savu darba galdu un nosarku. Nē, nu, pie manis jau neviens kratītājs tāpat nenāks, velti cerēt, taču vienalga - nepatīkami apzināties, ko viņi par mani nodomātu.
Mans rakstāmgalds - mana pils. Mani varētu izmest uz vientuļas salas ar manu rakstāmgaldu, un es nepazustu. Tur ir zeķubikses, dezodorants, sausās zupas (divu veidu), krekliņš, sausās kafijas paciņas, zāles pret pusi no medicīnā pazīstamajām kaitēm, un tā tālāk un tā joprojām.
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
Šausmas, un promvācoties tas viss būs jākrāmē ārā!