Lī-īgo, līgo!
Un atkal nāk tā sasodītā jāņošana.
Pēdējos gados es neprotu šos svētkus normāli pārlaist. Kā jau cilvēkam, kuram nekad nav bijis "savu lauku" ar vecmāmiņu, pušķojamām govīm, kaimiņa brūvēto kandžu un pašas plūktām kalmēm - tā īsti nav bijis skaidrs, ko pasākt. Vienmēr jau var pieslieties kādai draugu kompānijai, ar ko brīvā dabā piedzerties un iegrauzt pārogļotas desiņas, taču nevilina, ziniet, nevilina šī iespēja. Trīs gadus pēc kārtas esmu izmantojusi brīvdienas, lai izmēztu māju un, gultā gulēdama, dzertu vīnu un lasītu grāmatas - tas arī apnicis. Ārzemju ceļojumam šobrīd nav naudas.
Ko Jūs darīsit Jāņos?
Pēdējos gados es neprotu šos svētkus normāli pārlaist. Kā jau cilvēkam, kuram nekad nav bijis "savu lauku" ar vecmāmiņu, pušķojamām govīm, kaimiņa brūvēto kandžu un pašas plūktām kalmēm - tā īsti nav bijis skaidrs, ko pasākt. Vienmēr jau var pieslieties kādai draugu kompānijai, ar ko brīvā dabā piedzerties un iegrauzt pārogļotas desiņas, taču nevilina, ziniet, nevilina šī iespēja. Trīs gadus pēc kārtas esmu izmantojusi brīvdienas, lai izmēztu māju un, gultā gulēdama, dzertu vīnu un lasītu grāmatas - tas arī apnicis. Ārzemju ceļojumam šobrīd nav naudas.
Ko Jūs darīsit Jāņos?
Bet tā - paši fantastiskākie Jāņi ir bijuši Hiiumaa - otru tik ...tik piemērotu vietu pilnīgai laimei nezinu.