Un tad vēl, Domenika, mana māsa - reizēm skatos spogulī uz mums abām un domāju, kā gan tas nākas, ka mīlošai sievietei piemīt tik nožēlojami maz fantāzijas. Vien maigums un miers - kā pūkaina pelējuma kārtiņa uz siera. Pasteļtoņi un klusums. Ne salīdzināt nevar ar iemīlēšanās bezgalīgo hromatismu.
Es mazliet baidos aizmigt, Dominika, Tu jau zini.
Es mazliet baidos aizmigt, Dominika, Tu jau zini.