Kurvjzieža kontemplācijas

Diezgan truli pavadīta diena, pārsvarā baidoties, šaustot sevi un nesekmīgi mēģinot izdomāt, kā varētu ar visu tikt galā. Ak, nu es taču esmu projektēta kā pastulba un laiska, bet potenciāli diki piemīlīga būtne, kas varētu to vien darīt kā ceļot, iekuļoties visādas dēkās un spiegdama izglābjoties, lasīt grāmatas, to skaitā labas, pļāpāt par niekiem, reizēm asprātīgi, ļoti, ļoti reti - prātīgi, gatavot ko gardu vienam-diviem-trijiem cilvēkiem, valkāt kleitiņas un krāsot acis. Un vēl mīlēt es māku - ļoti, ļoti, ļoti stipri, ja kas. Un skaisti ciest, kad uznāk tā nereize un vajadzība. Un tas viss, ko es māku, tas taču ir tik interesanti un skaisti - kāpēc gan man jādara vēl visas tās šausmas, kuras man riebjas un ar kurām es netieku galā!