Lai definētu, vismaz aprakstoši
Ligzda - tas ir ilgtermiņa projekts, vīts no sapņiem, kredītiem, interjera žurnāliem un kopā ar mīļoto izvēlētām mēbelēm. Ligzdā smaržo tikko ceptas kotletes un svaigi vaskotas grīdas, draugi iebrauc uz grila pārtijām, tiek plānots piebūvēt pirtiņu, un ieaudzēt dārziņā rododendrus. Ligzda -tas ir "Mīļais, mēs to visu sasniegsim, iekārtosim un atstāsim mantojumā mazbērniem!"
Un ar mātes instinktu tam ir gauži pastarpināts sakars!
Un ar mātes instinktu tam ir gauži pastarpināts sakars!
Man ir tiesības uzskatīt, ka tradicionālā kultūra piedēvē sievietei tieksmi iekārtot ilglaicīgi pastāvošas mājas un veidot tajās omulību, es nesaskatu šajā paradigmā neko stulbu vai diskriminējošu, tajā pašā laikā atzīstot (sine īrā et studio), ka uz mani pašu tas diez cik lielā mērā neattiecas.
Un es turpināšu tā uzskatīt, lai kā Tu arī neturpinātu plosīties oponējot - man nav saprotams, kam.:)
manā izpratnē, tev ir "ilglaicīgi pastāvošas un omulīgas mājas" - pie tam vienā pilsētā visu dzīvi - tā jau pati par sevi ir ligzda :) Es, piemēram, visu laiku ceļoju, mainu zemes un mājas un vēl mainīšu :) manā izpratnē, ligzda-māja-miga-ala ir tur, kur es esmu (ilgāk par nedēļu) un viss :) es laikam nemaz nezinu cilvēkus ar ligzdu tavā interpretējumā - tikko runājām kur labāk - barselona vai lisabona vai brazīlija :)