Kurvjzieža kontemplācijas

Vakar gāju mājās un sapratu, ka pavasaris ir atnācis. Patiesi, patiesi! Tik vien no melanholijas atlicis kā gļotu pika sūrstošā aizdegunē. Tieši tāds vakars bija, lai ietu mājās, klausītos veco, sentimentālo Koenu with it's very own breath of brandy and death, smēķētu, blenžot mijkrēslī un lasītu ko skaistu vai gudru, ne ta Prustu, ne ta Mamardašvili.
Bet es uztaisīju savus smiltsērkšķu-dzērveņu-piparmētru-medus kokteiļus kā atveseļojošai nūģei pieklājas, un pēc karstas vannas ielīdu gultā ar Mariņinas poketbuku. Arī, ziniet, ne vainas!