Ja vecs cilvēks - 92 ar pusi gadu - ir dažu nedēļu laikā no sakarīga, komunicējama ļautiņa pārvērties dārzenī, kurš pats vairs nav spējīgs pat šķidrumu norīt, vai tā ir jau finiša taisne?
neesmu ārsts, bet .. ja cilvēkam viņa vecumā šīs ir ļoti (!) krasas pārmaiņas - gan straujuma, gan veselības pasliktināšanās ziņā -, tad varētu būt visnotaļ bēdīgi. es drīzāk sliecos uz tuvu galu, nekā vēl n-gadīgu vārguļošanu. bet .. par to pigu nāvei un cilvēka spītu cīnīties varētu arī būt taisnība!