Kurvjzieža kontemplācijas

Cirslītis skaidri atceras, kā, uz Gruziju posdamies, paņēma uz darba rakstāmgalda vāļājošos internetbankas kodu karti un izlēma: "Jānoliek, ka nepazūd. Līdzi neņemšu, jo neba nu no kādas Tbilisi internetkafejnīcas dikti gribēsies rēķinus maksāt. Nolikšu gan kādā drošā vietā!"...Te, lūk, arī atmiņu pavediens apraujas, un visi šābrīža minējumi par drošo vietu gan mājās, gan darbā izrādījušies aplami. Bet rēķini jau gaida...

Kā ir - par kodu kartes atjaunošanu arī jāmaksā, tāpat kā par kredītkarti, ja? Man negribas zvanīt uz Parexu, jo noteikti visi viņējie operatori jau mani pazīst un ņirgājas - Eu, Gunča, atkal piezvanījusi tā idiote, kas mūžīgi visu zaudē un aizmirst...