![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
Bet - ak! - kādu es vakar lobio uzmargoju! Nu, labi, labi - sasautēju pupiņas ar dārzeņiem un cūkgaļu. Bet, ja pieliek no Kaukāza vestās garšvielas un pirms ēšanas uzpilina tkemali, tad sanāk lobio. Un neganti garšīgs, teikšu, kā ir.
Vienlaikus uzdrošinos apgalvot, ka eksperimentāli esmu apgāzusi pieņēmumu, ka kulinārās prasmes kaut cik pozitīvi var ietekmēt sievietes privāto dzīvi. Taču izklaidi tās nodrošina, īpaši brīžos, kad privātā dzīve kādu ārēju faktoru dēļ apsīkusi, tas gan noteikti.
Vienlaikus uzdrošinos apgalvot, ka eksperimentāli esmu apgāzusi pieņēmumu, ka kulinārās prasmes kaut cik pozitīvi var ietekmēt sievietes privāto dzīvi. Taču izklaidi tās nodrošina, īpaši brīžos, kad privātā dzīve kādu ārēju faktoru dēļ apsīkusi, tas gan noteikti.
Vienmēr, kad biju dzīvojusi ar kādu kopā - ar māti vai vīrieti - šis kāds prata gatavot ēst labāk par mani (vismaz mēs tā vienojāmies:) ), līdz ar to es virtuvē pat kāju nespēru.
Kopš dzīvoju viena, reizēm visu darbadienas beigu cēlienu dīdos, nevarēdama sagaidīt, kā tikšu mājās pie plīts, kā atraušu garšvielu skapīti un sākšu eksperimentēt.:) Tas ir tikpat interesants process kā gleznošana, tikai rezultātu vēl iespējams izbaudīt, sēžot atzveltnes krēslā, pret televizoru izstieptām kājām un laimīgu smaidu sejā.
Bet zinu, ka man noteikti nepatīk gatavot vairāk kā 2-3, nu, maksimums, 4 cilvēkiem, jo tad trulās tehniskās ņemšanās - visādas mizošanas, smalcināšanas un citas riebīgas figņas prasa pārāk daudz laika.