kulinārā noslēpuma atminējums
Jau kopš pirmā Gruzijas apciemojuma man ar vairākām Cibas dāmām gadījās diskutēt par to, kā tad īsti sauc to viņējo plūmju mērci - tkemali vai sacebeli? Vai arī tās ir divas dažādas mērces?
Visbeidzot šajā ceļojumā nonācu pie apskaidrības.
Kad, iegājusi pārtikas veikalā, jautāju pārdevējai - sacebeli? Tkemali? - viņa pastiepa man pretī divas pudelītes un skaidrā gruzīnu valodā teica: - pamidoris sacebeli? tkemalis sacebeli?
Kā fotoaparāta zibspuldze manu prātu apgaismoja Patiesība. Vēlāk nopirktā vārdnīca to tikai apstiprināja.
Tātad - reizei par visām reizēm, manas dārgās! Sacebeli ir mērce. Jebkura mērce. Tai skaitā - tomātu mērce, plūmju mērce, diļļu mērce, utt. Savukārt, tkemali pamatnozīme ir plūmes. Arī, norādot uz ziedošajiem kociņiem kalnu piekājēs, Sofiko vīrs teica: tkemali ...un vēl kaut ko, kas acīmredzot nozīmēja ziedēšanu. Nu jā, un to, kas pilnā vārdā dēvētos "tkemalis sacebeli", sarunvalodā mēdz vienkāršoti dēvēt par "tkemali".
Lūk!
Visbeidzot šajā ceļojumā nonācu pie apskaidrības.
Kad, iegājusi pārtikas veikalā, jautāju pārdevējai - sacebeli? Tkemali? - viņa pastiepa man pretī divas pudelītes un skaidrā gruzīnu valodā teica: - pamidoris sacebeli? tkemalis sacebeli?
Kā fotoaparāta zibspuldze manu prātu apgaismoja Patiesība. Vēlāk nopirktā vārdnīca to tikai apstiprināja.
Tātad - reizei par visām reizēm, manas dārgās! Sacebeli ir mērce. Jebkura mērce. Tai skaitā - tomātu mērce, plūmju mērce, diļļu mērce, utt. Savukārt, tkemali pamatnozīme ir plūmes. Arī, norādot uz ziedošajiem kociņiem kalnu piekājēs, Sofiko vīrs teica: tkemali ...un vēl kaut ko, kas acīmredzot nozīmēja ziedēšanu. Nu jā, un to, kas pilnā vārdā dēvētos "tkemalis sacebeli", sarunvalodā mēdz vienkāršoti dēvēt par "tkemali".
Lūk!
Tkemali man garšos noteikti! Vai atvedi vēl ko?;))) (es tikai interesējos)
Vēl man ir bundoliņš mājas vīna. Bet tāds paliels bundoliņš - pieclitrīgais. Es gan vakar, sērīgi sajuzdamās, bišķīti jau nodzēru. Un tad pāris maišeļu kaut kādu jocīgu garšvielu. Un džondžoļus. Jo mūsu ar Kūmiņu klasesbiedrs bija man sastāstījis, ka cilvēks, kurš nav ēdis džondžoļus, vispār nav dzīvojis, bet man gribējās būt dzīvojušai. Un tad vēl to saldo vīnogsīrupa desu. Bet to es arī vakar uz bēdām jau apskrubināju.
Kutaisi nācās nopirkt vēl vienu somu, lai visu varētu sastūķēt.
Es mazliet nomierināšos un salikšu savu galvu pa plauktiņiem, un tad mums būs jāsāk jau domāt arī par aprīļa plāniem.