Kurvjzieža kontemplācijas

Man ir apmēram divas stundas, lai saliktu darba papīrus puslīdz normālās čupiņās un tādējādi nodrošinātos pret iespēju, ka manas prombūtnes laikā kāds varētu mēģināt rakņāties pa manu galdu.
Tad man vēl ir stunda, lai iepirktu suvenīrbalzāmiņus un eiro, ko pēc tam pārvērst laros.
Tad man vēl ir dažas stundas, lai steidzīgi izmēztu dzīvokli. Citādi māmuļa, nākdama barot kaķus, to izdarīs pēc sava prāta (resp., izmēzīs, par to, ka baros tāpat tikai pēc sava prāta, nevis manis atstātajām instrukcijām, vispār šaubu nav), un es vēl pāris mēnešus neko nevarēšu atrast un būšu spiesta trīsreiz nedēļā klausīties par "Nu, kā var sieviete šitā dzīvot?!"

Un tā kā brālis nervozi pīkšķinās aiz loga tikai pēc 10 ar pusi stundām, sanāk, ka es varu vēl nesteidzīgi pacibot.